Iebilst pret Nacionālās apvienības virzīto valodas politikas līniju — ārzemju filmu obligātu dublēšanu, reklāmu aizliegumiem un sodīšanu — uzskatot to par 30 gadu neveiksmīgu piespiedu pieeju; kritizē arī citu frakciju deputātus, kas šādus priekšlikumus atbalsta baiļu, nevis pārliecības dēļ.
Tēma
Valodu politika
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Atbalsta administratīvo naudas sodu palielināšanu par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem un necieņu pret latviešu valodu; uzskata grozījumus nevis par represīvu instrumentu, bet skaidru valsts nostāju par latviešu valodas nozīmīgumu.
Pateicas kultūras ministram Naurim Puntulim, Ivaram Āboliņam un Ritvaram Jansonam par ieguldīto darbu Rīgas pilsētvides latviskošanā; atbalsta krievu valodas simbolikas demontāžu no publiskās telpas.
Uzskata, ka partijas atbalsts krievu valodai un krievu teātrim ir prokrieviska nostāja.
Pārmet valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ka tas intervijā, trīs reizes vaicāts par prokremliskajiem spēkiem, nenorobežojās, un tādējādi to sabiedrības daļu, kas balso par Mežalu vai Maiju Armaņevu un atbalsta LPV, prezidenta acīs pielīdzina kremliniem, putinistiem un okupantu mazbērniem.
Kā kultūras ministrs panāca, ka Saeima 2. lasījumā (par 53, pret 26) atbalsta viņa priekšlikumu grozījumiem par sabiedriskajiem medijiem: skaidri noteikt, ka mazākumtautību valodas tiek lietotas tikai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī un mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud Latvijas valsti, kā arī atteikties no informācijas vērtēšanas mazākumtautību valodās citos gadījumos, lai nepavērtu skaidri nenodefinēta krievu valodas satura iekļaušanu.
Atbalsta krievu valodas nemācīšanu Latvijas skolās, uzskatot atteikšanos no tās par aizsardzības mehānismu, kas pasargā nākamās paaudzes no saiknes ar agresorvalsti Krieviju; noraida apgalvojumu, ka krievu valodas zināšanas ir priekšrocība, un vērtē tās drīzāk kā risku.
Atbalsta latviešu valodas apmācību atbildības apvienošanu no Labklājības un Izglītības ministrijām zem viena atbildīgā — Izglītības ministrijas, lai novērstu pārraudzības sadrumstalotību.
Apsūdz Šleseru un LPV latviešu valodas pozīciju nostiprināšanas bloķēšanā publiskajā komunikācijā; kritizē LPV deputāti Armaņevu par priekšlikumu neatbalstīšanu Saeimas komisijā.
Atbalsta komisijā apstiprinātos priekšlikumus izbeigt krievu valodas satura veidošanu sabiedriskajos medijos (izņemot ārkārtas situācijās) un NA iniciatīvas: reklāmas tikai latviešu valodā, latviešu valodas stiprināšana ieskaņošanā, sankcionēto mūziķu skaņdarbu aizliegums un jaunu radio licenču neizsniegšana krievu valodas programmām.
Uzskata, ka Rīgā integrācijai jānotiek uz latviskās, nevis krieviskās bāzes.
Atbalsta grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (2. lasījumā balsojis komisijā par), kas īsteno Satversmes tiesas spriedumu, nostiprina latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu sabiedriskajos medijos un nepieļauj nedefinēta krievu valodas satura iekļaušanu.
Uzskata, ka saturam krievu valodā no sabiedriskajiem medijiem jāpazūd pilnībā — pašreizējais samazinājums nav pietiekams, jo neatkarīgā Eiropas nacionālā valstī, īpaši kara apstākļos, saturam krievu valodā nav pamata.
Uzskata, ka latviešu valodas runāšana un prasība to lietot Latvijā nav radikālisms; radikālisms ir nerunāšana latviski.
Uzskata, ka visas publiskās runas jārunā tikai valsts valodā; krievu valodas lietojums pieļaujams tikai privātā saziņā.
Turpini rakt