Koalīcija un partijas

Aicina premjeru Kulbergu izslēgt Jauno Vienotību no valdības; apgalvo, ka LPV jau iepriekš aicinājusi veidot valdību bez JV un ka Kulberga rīcības brīvība ir ierobežota, kamēr JV ir koalīcijā.

Aizstāv premjeru Andri Kulbergu pret Krišjāņa Kariņa kritiku un noraida kā dezinformāciju apgalvojumu, ka Apvienotajam sarakstam nav pārstāvniecības Eiropas Parlamentā; Kariņa valdības gāšanu skaidro ar viņa paša eirokomisāra ambīcijām, nevis ar reāliem politiskiem iemesliem.

Brīdina, ka nacionālā virziena pārmaiņas var apgriezties, ja pēc vēlēšanām atkal tiek veidotas koalīcijas ar kreisi liberāliem spēkiem; uzskata, ka pārmaiņu noturība ir atkarīga no ASL ietekmes Saeimā.

Kritizē Jauno Vienotību kokrūpnieku lietā — norāda, ka lēmumus pieņēma JV valdība ar JV ministru vairākumu un ka tieslietu un finanšu ministri (JV) izskatīja lēmumus pirms to vienbalsīga atbalsta.

Aicina Andri Kulbergu oficiāli saukt pie atbildības astoņus bijušos Vienotības Ministru kabineta locekļus, ieskaitot bijušo premjeri, kā nelikumīga lēmuma pieņēmējus un 50 miljonu EUR zaudējumu nodarītājus.

Kritizē premjeru Kulbergu par nekonsekvenci; uzskata, ka politiķiem jāsaglabā konsekventa nostāja ideoloģiskos un vērtību jautājumos, jo bieža viedokļa maiņa mazina sabiedrības uzticību.

Pozicionē partiju "Austošā Saule Latvijai" kā skaidru izvēli vēlētājiem, kas vēlas stingru konservatīvo nostāju; noraida sadarbību ar Progresīvajiem un uzsver, ka ASL nav viena cilvēka partija, bet ka jautājums ir par kompromisu robežām.

Kritizē konservatīvās koalīcijas dienas kārtību kā vērstu pret pilsonisko sabiedrību un akadēmisko brīvību, apgalvojot, ka lielie jautājumi (airBaltic, Rail Baltica, budžets) tiek atstāti malā.

Pārmet Nacionālās apvienības vadībai vērtību nodošanu — apgalvo, ka NA līderi paši izvēlējušies sadarboties un veidot koalīciju Rīgas domē ar partijām, kuras vēlētājiem tiek pasniegtas kā kritizējamas, un atbalstīt Stambulas konvenciju

Pretstata MMN programmu citu partiju programmām — norāda, ka MMN kā vienīgā labējā partija apzināti atteicās no programmas kā "visu labo lietu" un tērēšanas ideju kompilācijas, tās vietā piedāvājot dažus ķirurģiskus, idejiskus griezienus, kas ļauj naudai rasties, nevis to iztērēt.

Raksturo latviešu demogrāfiju kā katastrofu un aicina reāli, ne tikai vārdos, mainīt noteikumus; vaino esošo partiju vadītājus par to, ka Latvija stabili ieņem pēdējās vietas Eiropā visos rādītājos.