Pauž Latvijas pilnīgu solidaritāti ar sabiedroto Dāniju pēc Krievijas reakcijas uz rutīnas pārlidojumu, ko viņa raksturo kā neapdomīgu un eskalējošu, un uzskata, ka Krievijas agresīvā rīcība grauj visas Eiropas drošību.
Tēma
Ukraina un Krievija
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Par valdības apstiprināto paātrināto dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzītam pieļauj, ka kravu pircēji varētu sākt tiesvedības par šādu maksas palielinājumu, taču uzskata to par efektīvāko risinājumu politiskā mērķa sasniegšanai; plāno jautājumu pārrunāt arī ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, jo tad šāds risinājums būs efektīvāks.
Francijas prasību izslēgt Krievijas oligarhu Usmanovu no ES sankciju saraksta nosauc par visai negaidītu un uzskata, ka sankcijas nevar kļūt par bartera jautājumu.
Eiropas Parlamenta debatēs par hibrīduzbrukumiem ES dalībvalstīm norāda, ka kopš 2022. gada notikuši 189 Krievijas uzbrukumi Eiropai, un uzskata, ka tie saucami par uzbrukumiem, nevis «hibrīduzbrukumiem»; kā šā gada piemērus min raķetes pret Vācijas apakšstaciju, aizdedzinātas rūpnīcas Bulgārijā un Igaunijā, uzspridzinātu rūpnīcu pie Romas un sprāgstvielas uz Leipcigas skrejceļa; apgalvo, ka Eiropa ir pakļauta uzbrukumam.
Pēc valdības sēdes par paātrinātu infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzītam uzsver, ka tūlītējs lēmums bija svarīgs, jo Krievijas graudi caur ostām plūst tieši tagad; paaugstinātā maksa ātrākajā variantā var stāties spēkā triju nedēļu laikā, «LatRailNet» tiks aicināts to piemērot 300 % apmērā, un Eiropas normatīvi to pieļaujot; tranzīta graudiem paredzēta fiziska pārbaude (līgums ar Anglijas laboratoriju, piesaistīti Ukrainas eksperti); Latvija palīdzēs arī Ukrainas graudu eksportam caur Latvijas ostām, ja atrisinās transportēšanu, bet prioritāte ir Latvijas zemnieku graudi; nenoliedz, ka pavadzīmes var viltot, taču uzskata, ka kravas varot izsekot.
Pēc valdības sēdes (LETA pārstāstā) uzskata, ka jāizmanto visas iespējas, lai samazinātu Krievijas ietekmi Latvijā, tostarp biznesa sfērā, un norāda, ka viņa kolēģi Saeimā piedāvājuši risinājumus tirdzniecības apturēšanai ar Krievijas graudiem; par slēgtajā sēdes daļā skatīto Iekšlietu ministrijas ziņojumu par graudu tranzītu detaļas neatklāj, norādot, ka runa bijusi par algoritmiem, kā Nodokļu un muitas policija rīkotos ar šīm kravām, ja tiktu konstatēta sankcijām pakļauto preču vešana.
Pēc intervijas «Euronews» par austrumu flanga drošību pauž, ka Krievija palielina spārnoto raķešu ražošanu, kas, viņa vārdiem, ir iespējams tikai tādēļ, ka Rietumi turpina piegādāt elektronikas komponentes, un uzskata, ka šīm piegādēm jāievieš pilnīgs aizliegums; secina, ka daži tā nopelna, bet visa ES pārmaksā par pretraķešu sistēmām Ukrainai.
Pēc Eiropas Arktikas samita Somijā pauž, ka ukraiņi Eiropai ir devuši laiku sagatavoties, bet Eiropa šo laiku neizmanto pareizi — to katru dienu vajadzētu izmantot, lai sagatavotos sliktākajam scenārijam; kritizē, ka krieviem ļauj atgriezties apritē sportā, kultūrā un citviet («mēs viņus atkal normalizējam»), aicina vairāk informēt Eiropas sabiedrību par realitāti un uzsver, ka Eiropā ir jācīnās pret Krievijas «propagandas mašīnu» sociālajos medijos.
Paziņo, ka Nacionālā apvienība sagatavojusi likuma grozījumus, kas liegtu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un ka gadījumā, ja līdz trešdienai valdības līmenī risinājuma nebūs, partija savu likumprojektu ceturtdien, 17. septembrī, varētu virzīt Saeimā; uzskata, ka pagājušajā nedēļā piedāvātā tarifu trīskāršošana «līdz galam nefunkcionē», jo tā nav notikusi un pēc satiksmes ministra teiktā varētu aizņemt pat vairākus mēnešus, un brīdina, ka, situāciju novilcinot, paies sezona un Krievija graudus izvedīs.
Kijivā prezentējis Latvijas piedāvātos risinājumus Krievijas graudu tranzīta ierobežošanai Baltijas līmenī; mērķis — nepieļaut, ka Krievija izmanto Baltijas transporta infrastruktūru eksporta ieņēmumu stiprināšanai un kara finansēšanai; Latvija šo jautājumu virzīs kopā ar Lietuvu un Igauniju.
Pauž Latvijas gatavību pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam, lai virzītos uz Speciālā tribunāla praktisko izveidi Krievijas atbildībai par starptautiskajiem noziegumiem; uzsver, ka politiskajam lēmumam jāseko praktiskai rīcībai, un norāda, ka šobrīd tiek gaidīts Nīderlandes precizētais finansējuma aprēķins.
LSM pārstāstā noliedz, ka darbs pie Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta ierobežošanas būtu apstājies — kontekstā, kur Nacionālā apvienība pagaidām nav panākusi koalīcijas atbalstu savam likumprojektam par pilnīgu tranzīta aizliegumu; tajā pašā pārstāstā norādīts, ka Satiksmes ministrija līdz nedēļas beigām sagatavos ziņojumu par iecerētā 300 % tarifa ietekmi.
Komentējot ES sankciju pagarināšanu pret Krievijas personām, uzsver, ka Latvija nav valsts, kas gribētu kādu no sankciju saraksta izņemt: tiem, kas tajā ir, jāpaliek, bet nepieciešamības gadījumā saraksts jāpapildina ar jauniem vārdiem; sankciju saglabāšanu raksturo kā visas valdības, ne tikai savu nostāju.
Norāda, ka Eiropā dzīvo trīs miljoni krievu un gandrīz piecus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma joprojām nav noturīgu masveida protestu pret režīmu, no kura šie cilvēki bēguši; uzskata, ka kādā brīdī šāda klusēšana vairs neizskatās pēc bailēm, bet sāk izskatīties pēc piekrišanas.
Paziņo, ka Krievija ir teroristiska valsts, atkārtojot to divreiz ar tēmturi #RussiaIsaTerroristState.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt