Aizsardzība un drošība

Eiropas Arktikas samitā Somijā uzsver, ka notikumi Arktikā tieši ietekmē visas Eiropas drošību un ka, pieaugot pasaules lielvaru konkurencei, Eiropai jābūt vienotākai un gatavai aizsargāt savas intereses; uzskata, ka Arktiku un Austrumu flangu nevar skatīt kā divus atsevišķus reģionus, jo drošība ir savstarpēji saistīta, un ka ciešāka Eiropas valstu sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos ir būtiska gan Arktikas, gan visas Eiropas noturībai; Latvijas vārdā kopā ar 12 partnervalstīm pievienojas samita kopīgajam paziņojumam, kas aicina ES stiprināt stratēģisko un proaktīvo iesaisti Arktikā, palielinot investīcijas drošībā, militārajā mobilitātē, pārrobežu savienojamībā un kritiskajā infrastruktūrā.

Kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs, apspriežot sakaru noturību pēc augusta vētras, norāda, ka būtu jārēķinās ar to, kam jānotiek tālāk, kad vētras laikā mobilie telefoni pēc divām stundām pārstāj darboties (viesabonēšana un citi risinājumi), un aicina visiem kopā domāt par noturības punktiem — kā vienu no idejām min degvielas uzpildes stacijas ar autonomu enerģijas apgādi un «Starlink» satelīta pieslēgumu, kur iedzīvotājs varētu sazvanīt tuviniekus vai dienestus un iegādāties nepieciešamo; no Satiksmes ministrijas sagaida dziļāku risinājumu attiecībā uz «Starlink».

Pēc tikšanās ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāju par pieaugošajiem nepilngadīgo huligāniskajiem un vardarbīgajiem incidentiem paziņo, ka spēkā esošais regulējums daudzos gadījumos neļauj policijai un pašvaldībai pietiekami efektīvi rīkoties un nostāda nepilngadīgo tiesību aizsardzību pretrunā ar sabiedrības drošības interesēm, tāpēc rosinās izmaiņas normatīvajos aktos, lai policijai būtu plašākas iespējas reaģēt uz nepilngadīgo pārkāpumiem un lai policijas autoritāte jauniešu acīs būtu neapstrīdama.

Savā vīzijā par Latviju vēlas drošu valsti, kurā masu imigrācijas drauds ir novērsts, bet policija, ugunsdzēsības dienests un robežsardze ir prestiži un atbilstoši finansēti; dienests VAD un Zemessardzē ir «katra vīrieša pašcieņas jautājums un priekšnosacījums lemšanai par valsts lietām», sievietēm — brīvprātīgs; bruņotie spēki auguši skaitliski un tehnoloģiski un gatavi patstāvīgai aizsardzībai vismaz 30 dienas, līdz iesaistās sabiedrotie.

Par Jēkabpilī iecerēto «Wolfram Europa» kaujas lādiņu rūpnīcas projektu, kura vadītāji, pēc «De facto» ziņotā, Igaunijā atbildēja par strīdīgajiem munīcijas iepirkumiem, saka, ka informācija par notiekošo Igaunijā parādījusies tagad un ka, ja uzņēmums turpina strādāt un attīstīties, tas ir «viens gadījums, kas viņiem ir noticis»; uzskata, ka jāsagaida, ko lems tiesa un Igaunijas valdība un ko darīs uzņēmums, un ka tas būs jāņem vērā tad, kad uzņēmums piedāvās savu produkciju iegādei.

Par Jēkabpilī iecerēto «Wolfram Europa» kaujas lādiņu rūpnīcas projektu, kura vadītāji, pēc «De facto» ziņotā, Igaunijā atbildēja par strīdīgajiem munīcijas iepirkumiem, kā ekonomikas ministrs saka, ka ministrija zina uzņēmuma galveno akcionāru, ar kuru jau vairākus gadus strādā un kurš Latvijā realizējis virkni projektu, un ka tai nav šaubu par viņa reputāciju un kapitāla izcelsmi; to, kādus cilvēkus akcionārs izvēlas savas komandas vadībā, uzskata par viņa paša jautājumu un pauž pieņēmumu, ka investora pusē arī tiks izvērtēts, vai vadītāji pienācīgi pildījuši savus pienākumus; LSM pārstāstā — pēc Igaunijas skandāla ministrija situāciju ar investoru pārrunājusi, bet savu attieksmi pret projektu nav mainījusi, un pārliecība šobrīd esot par pirmo posmu aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Tajā pašā 100 dienu pārskatā civilās aizsardzības stiprināšanu un iekšlietu dienestu spēju celšanu nosauc par pārmaiņu virzieniem: atbalstīta patvertņu tīkla attīstība, vienkāršojot patvertņu pielāgošanas prasības un uzsākot tipveida patvertņu tehniskās specifikācijas izstrādi, kā arī stiprināta cīņa pret organizēto noziedzību, apturot liela mēroga nelegālo cigarešu ražotnes.

Apliecina, ka Latvija ir gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai, ja tur rastos militārs apdraudējums: Baltijas valstis ir izstrādājušas savstarpēja atbalsta plānus un pārbauda tos kopīgās pārrobežu militārajās mācībās; uzskata, ka reālas krīzes gadījumā Latvijai būtu jārīkojas izlēmīgi, nevis jāsāk garas politiskas diskusijas par palīdzības sniegšanu kaimiņiem, un pat tad, ja par šādu lēmumu vēlāk nāktos saņemt politiskus pārmetumus, būtu gatavs tos uzņemties; uzsver, ka neviena Baltijas valsts viena pati nespētu tik efektīvi atturēt vai atvairīt agresoru kā visas trīs kopā un ka tieši Baltijas valstu un sabiedroto vienotību Krievija visvairāk vēlētos sašķelt.

Uzskata, ka Eiropai nav jāgaida, kad Krievija mainīsies no iekšienes, jo tas nenotiks Ukrainai vai Eiropai nozīmīgā laika posmā; aicina plānot, rēķinoties ar tādu Krieviju, kādu karš patiesībā ir radījis — nabadzīgāku, represīvāku, vairāk no Pekinas atkarīgu un ne mazāk naidīgu —, un turpināt veidot reģiona drošības arhitektūru, pieņemot sliktāko scenāriju attiecībā uz Maskavu, jo reālisms ir vienīgais, kas šo reģionu līdz šim ir sargājis.

Paziņo, ka uzrakstījis iesniegumu par četrām personām, kuras komentāros zem viņa ierakstiem pauda atbalstu Kremļa agresijai vai izteica viņam draudus, un ka nedēļas beigās sekos vēl viens iesniegums; pārmet valsts varai gļēvumu, jo tā saudzējot no nodokļu maksātāju naudas finansētu partiju atbalstītājus, kurus viņš dēvē par «Kremļa partiju faniem» un kurus, viņaprāt, izauklējuši SIF, MAF un tamlīdzīgi fondi.

Uzskata, ka aizsardzības izdevumiem ir jānovirza 5 % no IKP NATO sabiedroto drošības un aizsardzības stiprināšanai, un pieļauj, ka ar to varētu arī nepietikt; aicina aizsardzības plānošanā pilnvērtīgāk ņemt vērā jaunās karadarbības tendences, neaizmirstot konvencionālās militārās spējas; aicina NATO un ES meklēt jaunus risinājumus reakcijai uz sabotāžu, kiberuzbrukumiem un spiegošanu, kas nesasniedz konvencionāla militāra uzbrukuma līmeni, kā arī aicina izvērtēt jēdziena „hibrīdkarš” lietojumu, jo tas sabiedrībā var radīt maldīgu priekšstatu par šādu uzbrukumu šķietamo nekaitīgumu.