NBS pārstāvis norāda, ka droni vairs nav tikai papildu līdzeklis, bet gan būtiska mūsdienu kaujas sastāvdaļa, un ka NATO valstīm aizsardzības spējas dronu jomā — buferzonas, optiskie tīkli, specializēta pretdronu aizsardzība un bezpilota sistēmu vienības — jāattīsta jau tagad, mācoties no Ukrainas pieredzes.
Tēma
Droni
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Atbalsta paātrinātu pretdronu aizsardzības risinājumu ieviešanu enerģētikas kritiskajā infrastruktūrā ar koordinētu, valstiski vienotu pieeju — vienotām tehniskām prasībām, tehnoloģisko savietojamību un koordinētu iepirkumu; uzskata to par neatņemamu kritiskās infrastruktūras aizsardzības sastāvdaļu, ne papildu pasākumu.
Lūdzis NATO ātri integrēt Latvijas sadarbībā ar Ukrainu attīstītās pretdronu sistēmas alianses aizsardzības sistēmās.
Vēlas jau 24. augustā — Ukrainas Neatkarības dienā — praktiskā līmenī pavirzīt uz priekšu Latvijas un Ukrainas noslēgtā dronu sadarbības līguma īstenošanu.
Zemessardzes brigādēm steidzami jānodrošina droni, prasmes tos vadīt un pretdronu spējas krievijas dronu notriekšanai; to nedrīkst atlikt uz laiku pēc vēlēšanām.
Atbalsta NATO plānu piecos gados investēt vairāk nekā 40 miljardus eiro dronu un pretdronu spējās un uzskata to par iespēju Latvijas dronu industrijai un Sēlijas poligonam kā NATO inovāciju testa videi.
Par prioritāti izvirza pretdronu aizsardzības sistēmas ātru izveidi, kas līdz augusta beigām nosegtu 100% Krievijas un Baltkrievijas robežas, atzīstot, ka iepriekš iegādātajām iekārtām trūka programmatūras.
Atbalsta dronu izmantošanu robežapsardzībā — uzskata, ka droni ir noderīgi ne tikai NBS, bet arī robežkontrolē, ļaujot detektēt robežpārkāpējus, kas īpaši aktuāli uz Latvijas austrumu robežas.
Apņemas, ka Latvija darīs visu, lai kopīga dronu ražotne ar Ukrainu tiktu uzcelta pēc iespējas ātrāk un atrastos Latvijas pierobežā.
Atbalsta datu sinhronizācijas turpināšanu starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzi, lai paātrinātu Latvijā ielidojušo dronu atklāšanu un notriekšanu.
Apliecina Latvijā ražotu dronu pārtvērējsistēmu izvietošanu pierobežas pretgaisa aizsardzības punktos, kurus paredzēts ierīkot abu — Krievijas un Baltkrievijas — robežu visā garumā.
Atbalsta dronu un pretdronu sistēmu attīstību uz jūras, sauszemes un gaisā, kā arī netiešās ugunsatbalsta sistēmu iegādi, lai nodrošinātu pretinieka satriekšanu jau ārpus Latvijas robežām (finansējot ar SAFE aizņēmumu).
Atbalsta valsts atbalsta mehānismu, kas pilnībā kompensētu dronu incidentos nodarītos zaudējumus privātīpašumam un uzņēmumu infrastruktūrai
SAFE aizsardzības finansējums nekavējoties jāliek lietā robežas un gaisa aizsardzības sistēmās, īstenojot ar Ukrainu noslēgto dronu sadarbības līgumu.
Atbalsta pretdronu spēju attīstīšanu kā steidzamu drošības prioritāti Latvijā un ES, stiprinot civili-militāro sadarbību un kaimiņvalstu koordināciju.
Turpini rakt