Aicina sabiedrību pāriet no strīdiem par NVO uz reālu atbalstu tām — norāda uz nodedzināto "Tavi draugi" noliktavu kā gadījumu, kur atbalsts NVO ir tūlītēji vajadzīgs.
Tēma
Sociālā politika
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Atbalsta specializēta centra izveidi Rīgā jauniešiem ar autiskā spektra traucējumiem, taču brīdina, ka pašvaldība, iespējams, nespēs nodrošināt centra darbību pilnā apmērā un būs nepieciešama arī vecāku līdzdalība; cer uz Jaunās Vienotības un Ineses Andersones atbalstu finansējuma jautājumā.
Iebilst pret ātro kredītu reklamēšanas aizlieguma atcelšanu; uzskata, ka dzīves dārdzības apstākļos valsts uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus no nonākšanas parādos, nevis pieļaut reklāmas, kas piedāvā ilūziju par ātriem risinājumiem.
Aizstāv un izceļ savas valdības panākto ģimeņu atbalsta būtisku palielinājumu no 2026. gada: bērna piedzimšanas pabalstu no 421,17 līdz 600 eiro un bērna kopšanas pabalstu (līdz pusotra gada vecumam) no 171 līdz 298 eiro mēnesī; uzsver, ka atbalstam jābūt jūtamam brīdī, kad ģimenē ienāk bērns, un ka pabalsta apmērs turpmāk tiks pārskatīts ik pēc diviem gadiem.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda uz iespējamiem sarežģījumiem daļējas darbnespējas lapas ieviešanā — darba plānošanu, daļēji darbnespējīgā darbinieka aizvietošanu un darba laika uzskaiti; norāda, ka līdzīgi risinājumi Somijā un Zviedrijā balstās darba devēja un darbinieka savstarpējā vienošanās.
Uzstāj, ka nav gribējis NVO slēgt vai finansējumu atņemt, bet grib noskaidrot, kur paliek nodokļu maksātāju nauda; norāda, ka 169 NVO pastāv tikai no valsts budžeta, un šaubās, vai tās vispār uzskatāmas par nevalstiskām. Pauž gatavību deleģēt labi strādājošām NVO vēl vairāk valsts funkciju, jo privātais sektors atsevišķus uzdevumus veic efektīvāk; runa esot tikai par lietderību un pelavu nošķiršanu no graudiem.
Atbalsta NVO finansējuma pārskatīšanu un regulāru mērķu izvērtēšanu, taču iebilst pret reālu pakalpojumu sniedzēju (samariešu, Sarkanā Krusta, hospisu, palīdzības bērniem un senioriem) sajaukšanu vienā kategorijā ar administratīvo atbalstu; apšauba publiski piesaukto 200 miljonu eiro summu (norāda uz ~98 miljoniem no budžeta) un aicina premjeru precīzāk skaidrot, ko viņš domājis.
Iebilst, ka valsts finansējums caur NVO nenonāk pie organizācijām, kas iestājas par dabiskas ģimenes vērtībām; norāda uz to kā netaisnīgu finansējuma sadali.
Uzstāj, lai valdība konceptuāli apstiprina invaliditātes novērtēšanas sistēmas pārskatīšanu un ļauj sākt pilotprojektu jaunajai, uz individuālām funkcionēšanas spējām balstītajai pieejai, neraugoties uz Finanšu ministrijas bažām par finansiālo ietekmi; uzskata, ka ietekme gaidāma tikai pēc vairākiem gadiem (ap 2030. gadu) un ka esošā kopšanas pabalstu apmēru atšķirība ir netaisnīga un neatbilst Satversmei.
Atbalsta un aizstāv sava valdības laikā pieņemto lēmumu būtiski palielināt valsts atbalstu aizbildņiem un audžuģimenēm; uzskata, ka finanšu ierobežojumi nedrīkst liegt bērnam augt ģimeniskā vidē.
Nekad neesot teicis, ka NVO vispār vairs nebūtu jāpiešķir valsts nauda, tomēr paliek pie pozīcijas, ka viņu interesē, kā tiek izlietoti nozarei piešķirtie aptuveni 200 miljoni eiro; uzskata, ka nauda par valsts deleģēto funkciju veikšanu NVO jāpiešķir konkursos, un ja NVO pārstāv sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, tad sabiedrība to arī būs gatava finansēt.
Aizstāv sociālo dzīvokļu piešķiršanas kārtību: uzsver, ka prasības ir specifiskas (1-2 istabu dzīvokļi pieejami personām ar invaliditāti) un noraida priekšstatu par "nepareizajiem" īrniekiem, norādot, ka neviena likumā noteiktā sociālo klientu grupa neatbilst "deklasētiem elementiem".
Iestājas par nelokāmu nostāju Stambulas konvencijas denonsēšanā un raksturo "locīšanos" šajā jautājumā kā pretēju ASL stingrajai konservatīvajai pozīcijai.
Norāda, ka arī sociālo pakalpojumu NVO (piem., Apeirons) lielā mērā ir atkarīgas no valsts finansējuma, jo deleģēto pakalpojumu apmaksa nāk no valsts budžeta, un apšauba, vai tās spētu pastāvēt tikai no ziedojumiem un biedru naudām.
Uzskata, ka valstij un pašvaldībai jāturpina atbalstīt speciālistus un NVO, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, norādot uz Rīgas domes sadarbību ar Latvijas Autisma apvienību.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt