Apgalvo, ka sabiedriskā televīzija darbojas Jaunās Vienotības un Progresīvo interesēs.
Tēma
Sabiedriskie mediji
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Kritizē Latvijas Radio par to, ka žurnālistu neatkarību tas, viņaprāt, izmanto kā ieroci pret valsts valodu un sniedz platformu Tatjanas Ždanokas sekotājiem; vaicā, vai LSM, LTV un LR strādājošie to atbalsta.
Apgalvo, ka žurnālista Lūša raksta par Kultūras ministrijas darbinieci nocenzēšanas patiesais iemesls ir naudas summas (algas), kuru dēļ pat "apņēmīgākie taisnības cīnītāji" atsakās no principiem.
Uzskata, ka Saeimas balsojums sūta skaidru signālu par identitāšu saglabāšanu, kas jāņem vērā visiem iesaistītajiem neatkarīgi no attieksmes pret ZZS.
Uztur spēkā ZZS frakcijas sagatavoto likumprojektu par vēsturisko zīmolu "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" nostiprināšanu likumā; ir piesardzīgs pret mutiskiem solījumiem tos saglabāt, uzskatot panākto vienošanos par pamieru, nevis mieru.
Atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā valdība nepieļautu valsts naudas tērēšanu seriālam Šķelšanās, kas, viņaprāt, veicināja sabiedrības sašķelšanu, nevis sniedza vērtīgu saturu.
Iebilst pret ārvalstniekiem piederošu mediju finansēšanu no valsts budžeta — uzskata, ka tie pelna no nodokļu maksātāju naudas un iejaucas Latvijas politikā.
Kritizē SEPLP par Latvijas Radio darbinieku maldināšanu jautājumā par LTV un LR zīmolu saglabāšanu un divu neatkarīgu ziņu dienestu turpmāku pastāvēšanu.
Atbalsta 'Latvijas Televīzijas' un 'Latvijas Radio' zīmolvārdu nostiprināšanu likumā, lai novērstu turpmākus konfliktus, vienlaikus ievērojot žurnālistu vēlmi, ka politiķi šo jautājumu nerisina priekšvēlēšanu laikā; darbu plāno turpināt pēc 5. oktobra vēstules.
Kritizē Delfi žurnālistikas kvalitāti par rakstu, kurā, viņaprāt, atspoguļotas prokremliska darboņa aktivitātes ar mērķi apšaubīt Jelgavas novada domes vēlēšanu likumību, lai gan CVK viņa iesniegumu jau noraidīja kā nepamatotu; norāda arī uz kļūdainu ilustrāciju (Jelgavas valstpilsētas domes foto rakstā par Jelgavas novadu).
Apgalvo, ka žurnālista Lūša raksti nav uztverami kā viņa personīgais viedoklis, jo viņš pieņēmis sava raksta nocenzēšanu; raksturo publicēto viedokli kā uzspiestu.
Apgalvo, ka LTV kā sabiedriskais medijs pārstāv JV/Pro, nevis sabiedrības intereses, un ka to vajadzētu mainīt pēc 3. oktobra vēlēšanām; atsakās piedalīties LTV rīkotajās LAMPA priekšvēlēšanu debatēs Cēsīs, jo neuzskata tās par politiski neitrālu vietu.
Aicina nekavējoties atkāpties visas amatpersonas un lēmumu pieņēmējus, kuri virzīja ideju atteikties no vēsturiskajiem zīmoliem "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija"; uzskata šo rīcību par vēsturiskā mantojuma izpratnes un vispārējās inteliģences deficītu, kas ir kritiski svarīgs šādos amatos.
Apsūdz sabiedriskos medijus (LSM, Latvijas Radio) un Delfi par jaunu partiju ziņu atspoguļošanu ar nicīgiem virsrakstiem un apgalvo, ka šie žurnālisti trīs mēnešus pirms vēlēšanām skalos smadzenes un zombēs sabiedrību, tai vēlēdami ļaunu.
Iebilst pret Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu vienotā sabiedriskā medijā LSM
Turpini rakt