Rail Baltica atbildības noskaidrošanā paļaujas uz auditu un tiesībsargājošo iestāžu darbu: norāda, ka Finanšu ministrija viņa vadībā iniciējusi neatkarīga Eiropas fondu auditora pirmspārbaudi un visus gadus strādājusi kopā ar prokuratūru, KNAB un Valsts kontroli; pilnīgāka aina par notikušo veidošoties augusta beigās un septembrī, kad noslēgsies starptautiskais forensiskais audits. Jaunas iniciatīvas vērtē kā izmeklēšanas iestāžu darba papildinājumu.
Tēma
Rail Baltica
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Noliedz, ka Rail Baltica faktiskās izmaksas jebkad būtu iesniegtas valdībai apstiprināšanai — vienīgais valdības lēmums esot 2017. gadā apstiprinātie 1,7 miljardi, pārējie skaitļi esot nepamatoti; projektu vērtē kā izšķērdīgu, kura izmaksas pārsniegušas veselo saprātu, un apgalvo, ka finanšu ministra amatā tādu projektu nekad nebūtu apstiprinājis.
Piekrīt uzņēmēju aicinājumam pēc skaidra Rail Baltica plāna; uzskata, ka projektu iespējams pabeigt tikai visām trim Baltijas valstīm rīkojoties kopā, un nav gatavs no valsts budžeta finansēt trūkstošos aptuveni 2,3 miljardus eiro — problēma jārisina kopā ar Briseli, vai nu ātrāk piekļūstot līdzekļiem, vai pārceļot termiņu.
Iebilst pret Rail Baltica finansēšanu, jautājot, no kādām jomām — aizsardzības, veselības aprūpes, izglītības, demogrāfijas vai pensiju — tiktu ņemts nepieciešamais nacionālais līdzfinansējums (~2 miljardi) un ikgadējie ~200 miljoni infrastruktūras uzturēšanai.
Piedāvā grozījumus "Rail Baltica" ieviešanas likumā, palielinot EDzL ("Eiropas dzelzceļa līnijas") valdes locekļu skaitu no viena līdz četriem, lai risinātu biežās vadības maiņas un nodrošinātu kompetencēs balstītu, stabilu pārvaldību.
Iebilst pret Rail Baltica ieviesēja uzņēmuma valdes vadību nepilnā slodzē; uzskata, ka valdei jāstrādā pilnā slodzē ar pilnu atbildību.
Raksturo Rail Baltica projektu kā iespējamu krāpšanu vai afēru, retoriski jautājot, kā gan citādi to nosaukt.
Uzskata, ka Rail Baltica nekad netiks realizēts, jo projekts Latvijai nav finansiāli paceļams (9,6 miljardi pirms būvniecības, iespējams sadārdzinājums 200–800%, ~150–200 miljoni gadā uzturēšanai), un aicina atzīt, ka projekts nav dzīvotspējīgs neatkarīgi no tā, vai valsts formāli atkāpjas.
Kā finanšu ministrs uzskata, ka Rail Baltica projekts līdz 2030. gadam gatavs nebūs — šim termiņam vairs neviens neticot.
Rosina apsvērt Rail Baltica īstenotāja uzņēmuma likvidāciju, lai panāktu būvniecības uzrāvienu.
Uzskata, ka lielus infrastruktūras projektus, tostarp Rail Baltica, nevar sekmīgi vadīt cilvēki, kuri nepārzina konkrēto nozari un baidās pieņemt sarežģītus lēmumus; profesionālu zināšanu trūkums un nevēlēšanās uzņemties atbildību ir viens no iemesliem projekta grūtībām.
Uzskata, ka Rail Baltica nevar finansēt no valsts budžeta un projekts jāturpina, balstoties uz Eiropas finansējumu; reālās izmaksas plānots nosaukt septembrī, un jāizvērtē esošo dzelzceļa savienojumu izmantošana izmaksu mazināšanai.
Asi kritizē kopuzņēmumu "RB Rail", nodēvējot to par "milzīgu furunkulu" "Rail Baltica" projektā — norāda uz sadārdzinātajiem iepirkumiem (pārmijas un sliedes +40%), augstajām valdes algām un arbitrāžu Stokholmā; aicina nopietni izvērtēt gan uzņēmuma nepieciešamību, gan konkrētu amatpersonu atbildību un sagaida premjerministra rīcību.
Apsveicot jauno Lietuvas premjerministru, pauž atbalstu Latvijas un Lietuvas sadarbībai Rail Baltica projektā, ekonomiskajā sadarbībā un hibrīdkara apkarošanā uz ES ārējās robežas.
Skeptisks pret jaunā premjera komunikāciju par Rail Baltica — norāda, ka premjers solot pasaulei iepriekš neredzētus risinājumus, bet nepasakot, ka igauņi negrib pirmie atzīt, ka projekts nesanāks laikā.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt