Uzskata, ka lauksaimniecībā kooperācija ir kritiski svarīga nozares konkurētspējai, tostarp austrumu pierobežā.
Tēma
Lauksaimniecība
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Uzskata, ka dārzniecības kūdra ir stratēģisks resurss dārzkopības un mežsaimniecības vajadzībām un tai ir vitāli svarīga loma stādu audzētājiem.
Uzskata, ka palīdzība plūdu skartajiem jāsniedz brīdī, kad tā ir vajadzīga, un aicina neatgriezenisku postījumu skartos lauksaimniekus informēt Lauku atbalsta dienestu.
Atbalsta Saeimā pieņemtos EM iniciētos grozījumus, kas ierobežos negodīgu mazumtirdzniecības praksi — vairs nevarēs bez brīdinājuma izņemt preces no sortimenta, tiks noteikti skaidrāki piegāžu nosacījumi un ātrāki norēķini par svaigu produkciju.
Uzskata, ka jākāpina Latvijā ražotas pārtikas īpatsvars, tostarp bioloģiskās pārtikas nozīme skolās un publiskajā ēdināšanā; to iespējams veicināt, plašāk ietverot kritērijus publiskajos iepirkumos.
Aicina lietavu postījumu skartos zemniekus vērsties LAD ar iesniegumiem par nodarītajiem zaudējumiem.
Atbalsta valdībā pieņemtos grozījumus par valsts papildatbalstu četru miljonu eiro apmērā augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarei 2025. gada nelabvēlīgo laika apstākļu zaudējumu mazināšanai.
Iebilst pret EK ārkārtas atbalsta piešķiršanu Tuvo Austrumu krīzes skartajiem lauksaimniekiem tās sadales dēļ — uzskata to par netaisnīgu, jo līdzekļi sadalīti pēc vēsturiskajiem KLP tiešmaksājumu principiem, nevis pēc reālās krīzes ietekmes uz lauksaimniekiem.
Apgalvo, ka valdība (Progresīvie un Jaunā Vienotība) grib iznīcināt Latvijas kūdras nozari.
Iebilst pret lauksaimniecības un ražošanas attīstības pārtraukšanu tikai tāpēc, ka tā šķiet neērta; uzsver, ka tas nozīmētu attīstības apstāšanos, un aicina uz dialogu un projektiem, kas rada pievienoto vērtību un pārtikušu vidi.
Iestājas pret ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) papildu nodokli minerālmēsliem un prasa to vismaz pārcelt laikā, jo minerālmēsli jau sadārdzinājušies par aptuveni 40%.
Atbalsta valsts pārtikas rezervju veidošanu (pēc Valaiņa iniciatīvas), līdzīgi kā tas jau notiek ar medikamentiem, šim mērķim paredzot 24 miljonus eiro 2026. un 2027. gadam.
Atbalsta taisnīgāku ES finansējuma sadali, nodrošinot Latvijas lauksaimniekiem vienlīdzīgus tiešmaksājumus ar citām ES dalībvalstīm.
Uzskata, ka Latvijai jātiecas pēc augstāka lauksaimniecības ražīguma uz hektāru, atsaucoties uz Somiju, kur ieņēmumi no hektāra pārsniedz 2000 eiro, kamēr Latvijā tie ir ap 900 eiro; argumentē, ka, vēsturiski bijuši Eiropas līderi, latvieši to var atkārtot.
Iestājas par Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību ES līmenī, jo Ukrainas integrācija ES var radīt konkurences izaicinājumus, īpaši lauksaimniecībā, un esošo dalībvalstu un Ukrainas intereses būs jālīdzsvaro.
Turpini rakt