Uzskata, ka KNAB galvenā problēma nav finansējums vai tehnika, bet spēcīgu izmeklētāju piesaiste un paaudžu maiņa; uzdod tieslietu ministram veidot kvalificētu profesionāļu karjeras ceļu uz prokuratūru un KNAB.
Korupcija un KNAB
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Apgalvo, ka Stendzenieku noņem no vēlēšanām sīkumainas un tendenciozas likumu interpretācijas dēļ, kamēr par miljardu izzagšanu Rail Baltica un citos projektos personīgi atbildīgie JV, PRO, AS, ZZS un NA politiķi paliek nesodīti un publiski tiek cildināti; nosoda arī medijus, kas šo stāvokli pieņem. (Apgalvojums nav neatkarīgi pārbaudīts.)
Apgalvo, ka Jaunās Vienotības valdīšanas laikā prokuratūrai bija uzdots piesegt JV korupcijas skandālus, un ka prokuratūra airBaltic lietā sākusi rīkoties tikai pēc premjera iesnieguma saņemšanas.
Aicina KNAB izvērtēt, vai valsts piešķirtie 70 000 eiro topošajai ekofilmai The Baltic Deforestation netiek izmantoti partijas Progresīvie reklāmai, jo filmas producente ir šīs partijas Saeimas deputāta kandidāte un konkursa komisijas vadītāja Kultūrkapitāla fondā esot šīs partijas atbalstītāja.
Uzskata, ka ir pareizi, ka pašvaldība un valsts atbalsta labus kultūras projektus (pats balsojis par NVO Simfonietta Rīga līdzfinansējumu domes komisijā), taču pārmet Vienotībai, ka tā vēlēšanu naudu meklē valsts kasē caur NVO.
Apgalvo, ka NVO un Rail Baltica ir viena un tā pati shēma: zem cēla projekta aizsega neliela grupa "zāģē" valsts naudu. Rail Baltica gadījumā to darot būvnieki un ierēdņi, NVO gadījumā — sīkāki blēži; norāda, ka visvairāk viņus aizstāvot JV/Progresīvajiem pietuvinātie mediji. (Apgalvojums nav neatkarīgi pārbaudīts.)
Uzskata, ka valdībai bija jāpieņem politisks lēmums un skaidri jāpauž sabiedrībai, ka tā vērsīsies pret miljardu izšķērdēšanu OIK skandālā.
Kritizē premjera Kulberga valdību par to, ka tā, tāpat kā iepriekšējās Jaunās Vienotības valdības, atbildību par prettiesiskiem lēmumiem novēl uz tiesībsargājošām iestādēm (šoreiz Satversmes tiesu) un aizbildinās, ka valdība nav izmeklējoša iestāde un neko nevar mainīt; uzsver, ka Ministru kabinets pats varēja atzīt savus lēmumus par prettiesiskiem.
Kritizē Kulberga valdību par tā dēvētās kokrūpnieku afēras piesegšanas turpināšanu pēc tam, kad ZZS uzticēta Zemkopības ministrijas vadība; atgādina, ka premjers Kulbergs februārī šo afēru skaidri nosaucis par korupciju.
Aicina Kulberga valdību lemt par 50 miljonu piedziņu no uzņēmumiem, kas izlobēja prettiesisku atbalstu; izaicina Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un Jauno Vienotību nepakļauties ZZS spiedienam neko nedarīt.
Apgalvo, ka valsts finansējuma un NVO sektora savstarpējā atkarība ir mūsdienu korupcijas forma — "astoņkāja sistēma", kurā politiķi, NVO, valsts nauda un mediju vide sadarbojas un piesedz cits citu, radot sabiedrības vairākuma ilūziju; netieši vaino Vienotību šīs sistēmas izveidē, jo tā bijusi pie varas pēdējos 15 gadus.
Apsūdz premjeru Kulbergu noklusēšanā saistībā ar unikālā Auto Union auto darījumu — apgalvo, ka par oriģināla atdošanu vāciešiem bija atbildīgs Viktors Kulbergs, ka Latvijā palikusi tikai kopija un ka darījuma finansiālā puse nav atklāta.
Apgalvo, ka korupcija Latvijā ir attīstījusies trīs stadijās — no primitīvas kukuļošanas ('kotletes RIMI maisiņos') caur iepirkumu atkatiem līdz augstākajai formai: valsts sagrābšanai un demontāžai caur nevalstiskajām organizācijām (NVO).
Piedāvā risinājumu IT iepirkumu diviem riskiem — slēptiem karteļiem konkursos un nekontrolējamām 'programmēšanas stundām' — atverot tirgu arī ārvalstu piegādātājiem, lai radītu konkurenci; starpposmā (kamēr tirgus formāli atvērts, bet reāli nestrādā) turpināt strādāt 'rokas režīmā', pastiprinot kontroli ar profesionālu un neatkarīgu IT projektu vērtētāju 'specvienību', kas jāveido no nulles.
Valsts kontroles revīzija nevar atzīt personu par vainīgu, bet tās atklātie fakti par iespējamu noziedzīgu nodarījumu jānodod izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai.