Tēma

Klimats

Top politiķi par tēmu

Jaunākās pozīcijas

Ansis Pūpols

Aicina Zemkopības ministriju, Klimata ministriju un VARAM sagatavot Latvijas priekšlikumu Eiropadomei atcelt ES zaļā kursa ierobežojumus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un kūdras ražošanai.

Andris Kulbergs

Uzskata, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt aptuveni 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu, un ka šāda ietekme politiķiem jāredz un jāizvērtē pirms lēmumu pieņemšanas.

Ansis Pūpols

Atzinīgi vērtē zaļā kursa atcelšanu — apgalvo, ka Eiropas Parlamentā zaļais kurss sācis griezties atpakaļ neatgriezeniski, un aicina iepazīties ar dokumentālo filmu "Latvietis un viņa mežs".

Andris Kulbergs

Iebilst pret Zaļā kursa pārmērīgu ieviešanu pāri Briseles noteiktajiem minimumiem; uzskata, ka jāatgriež veselais saprāts un jāievieš Skandināvijas modelis, kur uzņēmējdarbība un vide ir balansā.

Ansis Pūpols

Aicina pārtraukt Eiropas un Latvijas publisko līdzekļu tērēšanu zaļā kursa, viņaprāt, pārspīlējumu īstenošanai un novirzīt resursus aizsardzībai, tautsaimniecības attīstībai un latviešu atgriešanai mājās.

Uzskata, ka ES “zaļais kurss” ir liela krāpniecība, jo netiekot ierēķinātas atjaunojamās enerģijas ražošanas un infrastruktūras slēptās izmaksas

Andris Kulbergs

Kritizē Ziemeļvalstu Investīciju bankas (NIB) politiku nefinansēt militāro ražošanu un TEC enerģētikas projektus; uzskata, ka Zaļā kursa politika saduras ar šodienas drošības realitāti.

Edvarts Krusts

Iebilst pret valsts atbalstu elektroauto iegādei un Klimata ministrijas izdevumu prioritāti — uzskata elektroauto subsīdijas (~40 milj. EUR) par šaubīgām shēmām, kas dod labumu jau labi situētiem cilvēkiem; aicina šos līdzekļus novirzīt ģimeņu atbalstam

Jānis Vitenbergs

Iezīmē klimata jautājumu iepauzēšanu — prioritāte enerģētiskā drošība un klimata mērķu pārvērtēšana

Ansis Pūpols

Apgalvo, ka zaļais kurss tiek pamazām atcelts, un tādēļ Valsts kontrolei nāksies pārskatīt savus secinājumus par to, ka Latvija neiekļaujas zaļā kursa prasībās.

Viktors Valainis

Atbalsta SCHWENK Latvija 'Brocēni CC' projektu kā pirmo ES apstiprināto stratēģisko klimatneitrālas rūpniecības projektu Baltijā — 500+ milj. EUR investīcijas oglekļa uztveršanas tehnoloģijās, ar mērķi līdz 2032. gadam izveidot pirmo CO₂ neitrālo cementa rūpnīcu Baltijā un samazināt CO₂ emisijas par ~800 000 tonnām gadā (~7 % no Latvijas SEG bilances 2031.-2040.).

Atbalsta būtisku atkāpšanos no klimata apņemšanām — pārskatīt un mazināt ES Zaļā kursa saistības Latvijai, īpaši CO₂ mērķus 2030. gadam, lai aizsargātu enerģētisko drošību, lauksaimniecību un rūpniecību

Guntars Vītols

Atbalsta Polijas prezidenta iniciatīvu izsludināt referendumu par atteikšanos no zaļā kursa (nevis korekciju) — uzskata to par pragmātisku pieeju ('ar teroristiem pārrunas neveikt'); brīdina, ka iniciatīva radīs 'konstitucionālu krīzi', jo Polijas koalīcija 'laiza eirobirokrātu kurpes'.

Ansis Pūpols

Skeptisks par ES klimata mērķu ilgtspēju — uzskata, ka tie var tikt atcelti

Mārtiņš Staķis

Greens/EFA EP deputāts — atbalsta zaļo pāreju un Eiropas klimata politiku, bijušais Rīgas mērs ar 39K sekotājiem

Turpini rakt