Tēma

Izglītība

Top politiķi par tēmu

Jaunākās pozīcijas

Vilnis Ķirsis

Atbalsta Rīgas elektronisko pieteikšanās sistēmu 10. klasēm kā sevi attaisnojušu (mazāk birokrātijas, caurskatāmība, nav uzņemšanas "pa draugam") un atbalsta tās nosacījumu pastiprināšanu nākamgad — mazāk skolu, uz kurām var pieteikties viens jaunietis, un uzaicinājuma pieņemšanas termiņš 48, nevis 72 stundas

Česlavs Batņa

Aizstāv izglītības un kultūras nozaru finansējumu, uzsverot, ka tās kopš 2009. gada ir nepietiekami finansētas salīdzinājumā ar citām ministrijām.

Ilze Indriksone

Atbalsta grozījumus Izglītības likumā, kas paredz katras skolas gatavību rīcībai apdraudējuma gadījumā — vērtē to kā būtisku soli pretī drošai izglītībai.

Andris Kulbergs

Uzskata, ka pedagogiem solītie 57 miljoni eiro (iepriekšējās valdības atstāts mantojums) jāatrod jau rudenī — līdzekļus var pārdalīt vai palielināt valsts ieņēmumus, bet, ja politiķi nepieciešamos lēmumus nepieņems, finansējums pedagogiem būs jārod, samazinot izdevumus citās jomās.

Kaspars Melnis

Kā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs uzskata, ka bez Valsts kontroles pārstāvju klātbūtnes jautājumu par LZP piešķirto FLPP pētniecības finansējumu skatīt ir bezjēdzīgi, tāpēc 22. jūlija sēde nenotiek; norāda, ka jautājuma skatīšana tiek pārcelta uz citu laiku, nevis atcelta pavisam.

Česlavs Batņa

Atbalsta vienota izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvara izstrādi, uzsverot, ka jādod deleģējums pašvaldībām noteikt pamatvajadzības un jāatstrādā skaidra komunikācija par mācību pārtraukumiem krīzes situācijās.

Ilze Indriksone

Izceļ tekstpratību kā Latvijai īpaši būtisku izaicinājumu — uzsver, ka tā nav tikai spēja izlasīt tekstu, bet spēja saprast, analizēt un salīdzināt informāciju.

Kaspars Melnis

Uzskata, ka valsts uzdevums ir rūpēties, lai pētījumu nauda tiek izmantota attīstības interesēs, un ka pētījums pētījuma pēc nav iedzīvotāju interesēm atbilstošs naudas izlietojums; norāda, ka pētniekiem nav jābažījas par akadēmisko brīvību un diskusija nav jāuztver kā drauds.

Evika Siliņa

Atzīst par prioritāti un pauž gandarījumu par MK pieņemtajiem noteikumiem par zinātnes komercializāciju — skaidru spin-off regulējumu un taisnīgu atlīdzību pētniekiem par atklājumiem.

Kaspars Melnis

Uzskata, ka esošajā ekonomiskajā situācijā jābūt pārliecinātiem, ka 300 000 eiro vērts pētniecības projekts ir lietderīgs un nepieciešams; aicina pētniekus uz Publisko izdevumu un revīzijas komisiju skaidrot projektu mērķus un neizslēdz iespēju pārskatīt vai samazināt jau piešķirto finansējumu, ja tas tiek izmantots nelietderīgi.

Juris Pūce

Kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot, ka matemātikas centralizēto eksāmenu rezultāti ir vāji (no 15955 pamatskolas kārtotājiem 750 jeb 4,7% nav sasnieguši 15% slieksni).

Ilze Indriksone

Uzskata, ka centralizēto eksāmenu sistēma virzās pareizajā attīstības virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai; īpaša uzmanība jāpievērš 9. klašu absolventiem, kuri nav nokārtojuši eksāmenus — jāpaplašina profesionālās izglītības iespējas un jāmazina otrgadniecības risks.

Ilze Indriksone

Uzsver, ka centralizētie eksāmeni nedrīkst kļūt par sodu — nenokārtots eksāmens jauniešiem nav galīgs spriedums, un ministrija solās meklēt risinājumus; nākotnē pieļauj pat atteikšanos no obligātā augstākā līmeņa eksāmena.

Edvards Ratnieks

Atbalsta un virza Mežaparka sākumskolas būvniecību Rīgā — ziņo, ka būvdarbi rit pilnā sparā

Ilze Indriksone

Rosina noteikt stingrāku ārvalstu studentu atlasi Latvijas augstskolās — orientēties uz ES, OECD un NATO dalībvalstīm un ieviest starptautiskus iestājpārbaudījumus ar angļu valodas zināšanu pārbaudi.

Turpini rakt