Prasa nostiprināt pastāvīgu ES tiesību normu, kas liedz uzņēmumiem un finanšu iestādēm, kuras turpina komercdarbību Krievijā, piekļuvi ES fondiem, publiskajiem iepirkumiem, garantijām un Eiropas Investīciju bankas finansējumam
Tēma
ES politika
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Parakstījis SaveEuropeAct iniciatīvu un aicina citus to parakstīt.
Kritizē jauno ES ieviesto importa nodevu sūtījumiem no Aliexpress un citiem tirgotājiem — norāda, ka tas ir ES līmeņa nodoklis, kas pirmajās 10 dienās izvilcis 2,1 miljonu eiro (~200 tūkstošus dienā), taču Latvijas budžetā no tā ilgtermiņā paliks tikai aptuveni 10 procenti.
Kritizē Eiropas Komisijas rīcību, uzsākot pārkāpuma procedūras pret visām 27 dalībvalstīm; norāda, ka nereāli mērķi būtu jāpārskata, nevis jāsoda visi ieviesēji
ES daudzgadu budžeta sarunās aizstāv nozarei nozīmīgo Latvijas pozīciju un taisnīgu lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu.
Pēc ekonomikas ministra iniciatīvas Latvija gatavo vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot gaidāmajā ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijā paredzēt konkrētu atbalstu ES austrumu robežas reģionu tūrisma nozarei; uzskata, ka ģeopolitiskās situācijas skartajām pierobežas nozarēm nepieciešams mērķēts ES līmeņa atbalsts noturības un starptautiskās uzticības atjaunošanai.
Atbalsta Moldovas virzību uz ES pievienošanos — līdz ar sarunu 6. kopas (Cluster 6) atvēršanu dalība kļuvusi tuvāka —, un uzsver, ka ES ar nozīmīgām stratēģiskām investīcijām atbalsta Moldovas reformu darba kārtību.
Atbalsta ES regulējuma vienkāršošanas darba kārtību un "Viena Eiropa, viens tirgus" (One Europe, One Market) ceļvedi kā vispārējo lietu padomes prioritātes, uzsverot vienotā tirgus tālāku attīstību.
Iebilst pret ES centieniem centralizēti uzraudzīt un kontrolēt fosilā kurināmā, skaidras naudas un šifrētas saziņas plūsmu — vērtē tos kā "brīvības informācijas vienības" un tirgus asinsriti, ko ES gribot ierobežot, lai varētu "aizgriezt krānus" par politiski nepareiziem uzskatiem; nostāda brīvību pretstatā īstermiņa ērtībām un sasaista to ar MMN saukli "Mēs mainām noteikumus".
Atbalsta digitālā eiro ieviešanu, uzsverot, ka Eiropai vajadzīga digitālajam laikmetam piemērota kopēja valūta, vienlaikus saglabājot skaidras naudas turpmāku lietošanu.
Uzsver, ka šogad svarīgi panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, un ka Latvija kā ārējā Eiropas robeža prasa adekvātu risinājumu konkurētspējas zudumam pierobežas reģionos; vērtības, drošība un konkurētspēja atbilst Latvijas redzējumam.
Atbalsta Eiropas tehnoloģiju čempionu iniciatīvu 2.0 — ES27 kopīgu apņemšanos par 15 miljardu eiro ieguldījumu 80 miljardu eiro investīciju platformā, lai slēgtu Eiropas jaunuzņēmumu izaugsmes finansējuma iztrūkumu.
Atbalsta birokrātijas un nevajadzīgu atskaišu mazināšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un iestājas par saprātīgu Latvijas pozīciju ES direktīvā par darba samaksas pārredzamību, uzsverot, ka atalgojuma salīdzināšanā jāņem vērā reālās atšķirības darba saturā un atbildībā starp vienāda nosaukuma amatiem.
Uzskata, ka ES vienotā tirgus iekšējā sadrumstalotība darbojas kā slēpts nodoklis (44% precēm, 110% pakalpojumiem) un dzen jaunuzņēmumus prom no Eiropas; aicina vienkāršot noteikumus un veidot digitālo infrastruktūru (28. režīmu), lai dibinātājiem būtu iemesls palikt Eiropā.
ES nākamā budžeta perioda sarunās aizstāv Latvijai izdevīgus lauksaimniecības nosacījumus — uzsver, ka atbalstu nevar rēķināt tikai pēc tiešmaksājumiem (jāņem vērā austrumu robeža, lopu skaits), un uzstāj uz kopēju ES līmeņa risinājumu, nevis dalībvalstu pašu kompensācijām.
Turpini rakt