Ārpolitika

Uzskata, ka ASV no NATO neaiziet un turpina pildīt 5. panta saistības, taču Eiropas valstīm jāuzņemas ievērojami lielāka loma un vairāk jāinvestē savā un NATO kolektīvajā drošībā, tostarp atjaunojot militāro rūpniecību.

Nosoda Ķīnas divu dienu kaujas šaušanas mācības Taivānas šaurumā kā pelēkās zonas spiedienu, nevis rutīnas apmācības; uzstāj, ka brīvi un atvērti jūras ceļi ir Eiropas drošības un ekonomiskajās interesēs un ka par bīstamām aktivitātēm jābrīdina savlaicīgi un caurskatāmi

Uzskata, ka sadarbība ar Kanādu jāpaplašina ārpus drošības jomas — arī ekonomikā, izglītībā un zinātnē —, jo savstarpējās tirdzniecības apjoms (nepilni 50 miljoni eiro gadā) ir pārāk mazs abu valstu potenciālam.

Atbalsta ES makrofinansiālo palīdzību Ēģiptei — paziņo par 1,5 miljardu eiro izmaksu un uzsver, ka atbalsts saistīts ar reformām, kas stiprina ekonomikas noturību, konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi; uzticamas partnerības vērtē kā stratēģisku vērtību.

Atbalsta Baltijas valstu tieslietu ministru regulāru sadarbības formātu, lai stiprinātu valstu institūciju un tiesu sistēmas noturību; uzskata ciešu reģionālo sadarbību par galveno drošības resursu.

Telefonsarunā ar Turcijas prezidentu vienojas stiprināt Latvijas un Turcijas divpusējās attiecības un atzinīgi vērtē Turcijas ieguldījumu Baltijas gaisa patrulēšanas (Baltic Air Policing) misijā.

Pēc tikšanās ar Izraēlas ārlietu ministru Gideonu Sāru uzsver centienus ierobežot Irānas agresiju un atbalstu teroristiskām grupām, novērst turpmāku eskalāciju Tuvajos Austrumos un turpināt atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju.

Uzsver Turcijas kā ES tirdzniecības un investīciju partnera nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā

Kā ekonomikas ministrs atbalsta ciešāku Latvijas un Lietuvas ekonomisko sadarbību inovāciju, eksporta un augsto tehnoloģiju jomā — LIAA un Lietuvas Inovāciju aģentūras parakstīto sadarbības memorandu vērtē kā priekšnoteikumu jaunu produktu, tehnoloģiju un eksporta iespēju attīstībai; uzsver, ka ciešāka sadarbība Baltijā stiprina reģiona konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Uzskata, ka Latvijai nav jāpaļaujas uz ASV, bet uz savu valsti un saviem cilvēkiem; atkarība no citas valsts un tās prezidenta nozīmētu Satversmes pārkāpšanu un amatā dotā solījuma laušanu.

Iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgās prioritātes tieslietu jomā: prognozējamas uzņēmējdarbības vides stiprināšanu, bērnu tiesību aizsardzību, drošības stiprināšanu austrumu pierobežā un nelokāmu atbalstu Ukrainai ar Krievijas saukšanu pie atbildības.

Norāda, ka Latvijas nostāja par Grenlandi nav mainījusies — tā ir Dānijas sastāvdaļa —, un uzsver, ka Arktikas reģiona drošība kļūst arvien nozīmīgāka; par Eiropas un ASV attiecībām saka, ka abas puses ir svarīgas sabiedrotās, kas nevar iztikt viena bez otras.

Krievijas sabrukuma gadījumā Latvijai jāpiesaka tiesības uz Abreni un jāatjauno teritoriālā integritāte; 2007. gada robežlīgums bija nodevīgs un kaitīgs Latvijas interesēm.

Uzskata, ka Latvijas drošība ir tieši atkarīga no ASV, un iebilst pret latviešu valdības mediju pazemojošo retoriku pret ASV prezidentu, argumentējot, ka tā grauj Latvijas drošību; vienlaikus pārmet Eiropas valdībām nepietiekamu ieguldījumu NATO.