airBaltic

Iebilst pret valsts dotācijām “airBaltic” darbības uzturēšanai, kamēr kompānija pilotus nodarbina Šveices nodokļu sistēmā un nemaksā nodokļus Latvijai.

Aicina politiķus uzņemties atbildību un skaidri paust nostāju par papildu valsts finansējumu airBaltic — nedrīkst aizbildināties ar sabiedrības noskaņojumu, lai izvairītos no lēmuma; ja izvēle ir atteikt atbalstu un pieļaut maksātnespēju, tas atklāti jāpasaka, apzinoties, ka Latvija zaudētu reģionālās konkurētspējas priekšrocību.

Uzskata, ka airBaltic jāpiesaista stratēģiskais investors, kas dotu pārliecību par uzņēmuma dzīvotspēju bez valsts finansējuma 'dedzināšanas'; pauž neapmierinātību ar līdzšinējo praksi, kad uzņēmums pēdējā brīdī pieprasa valsts naudas 'injekciju', un uzstāj, ka sabiedrībai jābūt skaidrai atbildei, vai aviokompānija var turpināt darbu ar sakārtotām finansēm.

Aicina premjeru Kulbergu atlaist satiksmes ministru Kozlovski, uzskatot, ka tas nav spējīgs vadīt Satiksmes ministriju un izvest airBaltic no krīzes.

Uzsver, ka airBaltic 30 miljonu eiro valsts aizdevuma atmaksas termiņš (31. augusts) nav grozāms, jo to apstiprinājusi Saeima; norāda, ka fundamentāls kritērijs iespējamam investoram būs Rīga kā aviokompānijas bāzes vieta un nodokļu maksāšana Latvijā.

Kritizē valsts iesaisti lidsabiedrības (airBaltic) promotēšanā — apgalvo, ka tā rezultātā radīti ap 1 miljardu eiro lieli zaudējumi, un pauž nostāju, ka valsts nespēj un nedrīkstētu šādi mēģināt radīt labklājību, jo procesā rada tikai korupciju.

Uzskata, ka airBaltic nav jābūt uz valsts pleciem un valsts daļa tajā jāsamazina līdz minimumam; valstij nav jānodarbojas ar aviobiznesu. Sarunas par ieguldīšanu notiek ar trim potenciālajiem investoriem.

Pieprasa airBaltic rīcības plānu, aicina premjeru Kulbergu rīkoties, kritizē JV satiksmes ministru par solītā plāna trūkumu

Uzskata, ka airBaltic pasūtītās 100 lidmašīnas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā nepieciešams Latvijas vajadzībām atbilstoša pārvadājumu apjoma nodrošināšanai.

Prasa valdībai sniegt sabiedrībai skaidru, pilnīgu un atklātu informāciju par airBaltic situāciju un turpmāko rīcību, uzsverot, ka runa ir par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Vaino airBaltic tuvošanā bankrotam bijušos satiksmes ministrus Briškenu un Švinku, premjerus Kariņu un Siliņu, kā arī bijušo finanšu ministru Ašeradenu par sliktu uzņēmuma uzraudzību.

Skeptiski vērtē airBaltic un pieprasa dzīvotspējīgu biznesa plānu; uzskata, ka uzņēmums nevar būt bezgalīga nodokļu maksātāju dotāciju saņēmējs, ka pietiek ar 30, nevis 100 lidmašīnām, un ka premjeram tiek liegta informācija par kapitālsabiedrību.

airBaltic glābšanai meklē privātus stratēģiskos investorus — saņēmis konkrētu rakstisku investīciju piedāvājumu un ved sarunas ar trim potenciālajiem investoriem; kritizē līdzšinējo airBaltic un Seaborow konsultantu vadību par to, ka tā šādus potenciālos stratēģiskos investorus noraidījusi vai ignorējusi.