No politiskās atmiņas
Kristaps Krištopans Kristaps Krištopans LPV · Rail Baltica ≈ Vārdi pret darbiem · ΔT 1d
Kopsavilkums

Saeima 2026. gada 21. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Rail Baltica likumā (67 par, 5 pret). Tie nosaka, ka dzelzceļu būvē divos posmos, cik atļauj pieejamā nauda, un ka būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko. Kristaps Krištopans balsoja «Par». Iepriekšējā vakarā viņš platformā X starp lietām, ko, viņaprāt, varēja darīt, kā pirmo nosauca: «Pilnībā apturēt Rail Baltica apturot jaunas saistības un izvērtējot alternatīvas».

Konteksts

Visi septiņi balsojušie LPV frakcijas deputāti balsoja «Par»; «Pret» balsoja pieci ārpusfrakciju deputāti. Kad likumprojektu 2025. gada novembrī nodeva komisijām, Krištopans balsoja «Pret», pirmajā lasījumā 2026. gada februārī — «Par»; otrā lasījuma gala balsojumā viņa balss nav reģistrēta. Grozījumi arī sadala atbildību par projektu starp ministrijām un aizliedz projekta naudu tērēt citiem mērķiem. Viņa skaidrojuma par šo balsojumu mūsu avotos nav.

Vārdi · 20.05.2026 „Pilnībā apturēt Rail Baltica apturot jaunas saistības un izvērtējot alternatīvas (fokusējoties uz esošās dzelzceļa infrastruktūras…”
Darbi · 21.05.2026 Balsoja «Par» — Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 3.lasījums (67 par, 5 pret, 0 atturas)
Skatīt pretrunu →
Andris Kulbergs Andris Kulbergs AS · Ukraina un Krievija Pozīcija
13.11.2026 · x.com „Mums nav jāpieņem Krievijas diktēti noteikumi no zaudētāja pozīcijas — tieši pretēji, mums ir jāizvirza savas prasības un jābūt noteicējiem par nākotnes drošību.”
Skatīt profilu →
Saeimas balsojums 03.11.2026 Paziņojums
Trīspadsmit deputātu (I. Mūrnieces, R. Bergmaņa, E. Siliņas u. c.) lēmuma projekts atzīst, ka deputātu grupu veidošana Saeimā sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem nav savienojama ar starptautiskajām tiesībām un demokrātiskajām vērtībām, kamēr Krievija nav izbeigusi agresiju pret Ukrainu, izvedusi karaspēku un atlīdzinājusi nodarīto, bet Baltkrievija nav izbeigusi starptautisko tiesību pārkāpumus pret Ukrainu. Tas atkārto 14. Saeimas 2022. gada lēmumu.
Par 82Pret 15Atturas 0
Skatīt balsojumu →
Atis Švinka Atis Švinka PRO · Rail Baltica ≈ Vārdi pret darbiem · ΔT 2d
Kopsavilkums

Saeima 2026. gada 23. jūlijā pieņēma likuma grozījumu, kas Rail Baltica projekta ieviesēja uzņēmuma valdes loceklim līdz 2027. gada 31. jūlijam ļauj vienlaikus būt vēl vienas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē. Atis Švinka abos lasījumos balsoja «Par». Divas dienas iepriekš, 21. jūlijā, kad satiksmes ministrs šādu ieceri piedāvāja, Švinka platformā X rakstīja: «Jaunās Vienotības ideja par nepilnas slodzes vadību ir nepieņemama.»

Konteksts

Debatēs par šo grozījumu Švinka teica: «Šis ir izņēmums, un šis nevarētu būt ielāps.» Viņš aicināja Progresīvos to atbalstīt «bet ar vienu nosacījumu»: jābūt arī plašākam infrastruktūras pārvaldības risinājumam. Progresīvie tobrīd bija opozīcijā; otrajā lasījumā visi astoņi balsojušie frakcijas deputāti balsoja «Par», un grozījums pieņemts ar 48 balsīm par un 16 pret. Švinka balsoja «Par» arī steidzamībai, bet «Pret» ierosinājumam priekšlikumus pieņemt līdz 4. septembrim.

Vārdi · 21.07.2026 „Rail Baltica nav pusslodzes projekts. Tāpēc arī projekta ieviesēja uzņēmuma valdei jāstrādā pilnā slodzē ar pilnu atbildību.”
Darbi · 23.07.2026 Balsoja «Par» — Grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1471/Lp14), 2.lasījums, steidzams (48 par, 16 pret, 0 atturas)
Skatīt pretrunu →
Māris Kučinskis Māris Kučinskis AS · Budžets un finanses Pozīcija
11.11.2026 · diena.lv „Ja pretestības dēļ reformas nevirzīsies vai ekonomika neaugs, kaut kur nauda būs jāņem.”
Skatīt profilu →
Saeimas balsojums 03.11.2026 Pieņemts
Trīspadsmit deputātu (I. Mūrnieces, R. Bergmaņa, E. Siliņas u. c.) lēmuma projekts atzīst, ka deputātu grupu veidošana Saeimā sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem nav savienojama ar starptautiskajām tiesībām un demokrātiskajām vērtībām, kamēr Krievija nav izbeigusi agresiju pret Ukrainu, izvedusi karaspēku un atlīdzinājusi nodarīto, bet Baltkrievija nav izbeigusi starptautisko tiesību pārkāpumus pret Ukrainu. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai projektu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.
Par 80Pret 15Atturas 1
Skatīt balsojumu →
Analīzes · pārskati

Jaunākie pārskati

Visi pārskati →
Karstākais šobrīd

Uzmanības centrā

Visas pretrunas →
Karstā tēma

Koalīcija un partijas

62 pozīcijas 29 politiķi 7 dienās
Es varu skaidri pateikt – ja Dombrava būs iekšlietu ministrs, tad mums būs grūti atbalstīt valdību, kurā Dombrava ir ministrs, bet tas neizslēdz to, ka mēs varētu nodrošināt individuālu atbalstu Kulbergam. Tas nozīmē, ka nebūs vienots balsojums no mūsu frakcijas, bet tas būtu pietiekoši simbolisks atbalsts tieši Kulberga reformām
Koalīcija 36Opozīcija 13
Visa tēma →
Svaiga pretruna
≈ Vārdi pret darbiem Valsts pārvalde
ΔT 1282d
Kopsavilkums

Saeima 2022. gada 1. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un tās ministra amatu. Kučinskis balsoja «Par» visos četros balsojumos par pašu likumprojektu (24. novembrī un 1. decembrī). 2026. gada jūnijā intervijā TV24 viņš teica: «mēs, piemēram, no paša sākuma bijām pret, ka tiek izveidota KEM ministrija».

Darbi
· titania.saeima.lv ↗
Balsoja «Par» — Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams (52 par, 45 pret, 0 atturas)
Likumprojekts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdības (Ministru kabineta) rosinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas izveido jaunu Klimata un enerģētikas ministra amatu, pārdalot tam daļu ekonomikas un vides ministru kompetences. Saeima likumprojektu otrajā lasījumā steidzamības kārtībā atbalstīja (52 par, 45 pret).
Vārdi
· jauns.lv ↗
Uzskata, ka no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) varētu atteikties, un norāda, ka viņi jau no paša sākuma bija pret tās izveidi, taču atzīst, ka tas prasa laiku un pašreizējā valdība līdz rudens vēlēšanām to varētu nepagūt izdarīt.
Neslēpšu, ka, mēs, piemēram, no paša sākuma bijām pret, ka tiek izveidota KEM ministrija (Klimata un enerģētikas ministrija), jo galvenais jau ir padarītais darbs, nevis forma, bet tas toreiz bija Kariņa kunga untums, kaut kur Briselē bija sadzirdējis, ka tas darbosies…
Dienas citāts
„Ukraina cīnās arī par mūsu drošību. Latvija ieguldīs 0,25% no iekšzemes kopprodukta arī 2027. gadā, un savs ieguldījums jādod visām 27 dalībvalstīm”
Spriedzes

Šlesers paziņo, ka «Latvija pirmajā vietā» prasījusi Dombravas demisiju ministra attieksmes dēļ pret pensionāriem, kas ir Krievijas pilsoņi.

13.11.2026 · Uzbrukums · Koalīcija un partijas · Avots ↗

Dombrava atbild, ka Šlesera nepatika pret viņu ir laba zīme un satraukties būtu jāsāk tad, ja viņš Šleseram patiktu.

13.11.2026 · Uzbrukums · Koalīcija un partijas · Avots ↗

Velps aicina Kulbergu uztraukties par dzimstības kritumu, ko viņš sauc par patieso krīzi.

13.11.2026 · Spriedze · Sociālā politika · Avots ↗
Visas spriedzes →
Atklāj bez meklēšanas

Līderu josla

Visi profili →

Visvairāk pretrunu

Skaits attiecas uz mūsu apkopotajiem avotiem un periodu; tas nav politiķu godīguma vērtējums.

Zemākā sakritība ar Saeimas vairākumu

Nodoto balsu (par/pret/atturas) daļa, kas sakrīt ar vairākumu. Opozīcijai zemāka sakritība ir dabiska.
Dziļāk ielūkojoties

Vairāk analīžu

Visas analīzes →
Sabiedriskais medijs skaitļos: nauda, cilvēki, ēters un Saeimas balsojumi
Atradums · 01.11.2026

Sabiedriskais medijs skaitļos: nauda, cilvēki, ēters un Saeimas balsojumi

LSM 2025. gadā saņēma 69,05 miljonus eiro valsts dotācijas, no tiem 10,29 miljonus vienreizējai tehnikai. Gada beigās tajā strādāja 850 cilvēku. Četrās rudens nedēļās LTV7 vakara programmā 18–23 ārvalstu seriāli aizņēma 65,7 % laika. 22. oktobrī Saeima ar likumu aizliedza apvienot Latvijas Radio un LTV ziņu dienestus; 30. oktobrī likums izsludināts. Ko rāda pārskati, programma un balsojumi.
Lasīt atradumu →
Pēdējo 14 dienu dati

Tendences

Visas tendences →

Populārākās tēmas

Aktīvākie politiķi

Saeimas balsojumi

Pēdējie balsojumi

Visi balsojumi →