Valdes loceklis, ģenerālsekretārs
71 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Jaunietis no franču vēstniecības
1 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Apgalvo, ka Kulberga valdība četros mēnešos nav izdarījusi neko, un kā MMN alternatīvu piedāvā nekavējoties atvērt valsts budžetu un samazināt izdevumus vismaz par 850 miljoniem; pārmet premjeram, ka tieši par šādu samazinājumu viņš pats agrāk iestājies kopā ar LDDK.
Avots ↗
Piedāvā MMN valsts pārvaldes programmu: likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un Civildienesta likumu, vērst tiesībsargājošās un pretkorupcijas iestādes pret naudas apguves shēmām no nevalstiskajām organizācijām līdz Rail Baltica tipa projektiem, kā arī nodot valsts medijus sabiedrībai; uzskata, ka tam trūkst vienīgi politiskās gribas.
Avots ↗
Vērtē premjeru Andri Kulbergu kā runātāju bez darbiem un pielīdzina viņu Briškenam, apgalvojot, ka atšķiras vienīgi auditorija; uzskata premjera prasmi pārliecināt publiku par automašīnu tirgotāja iemaņām.
Avots ↗
Iestājas par politiskās darbības atgriešanu pilsētu centrālajos laukumos un sola mainīt noteikumus, kas politiķus no publiskās telpas izstumj
Avots ↗
Iebilst pret Stendzenieka noņemšanu no vēlēšanām, vērtējot to kā valdošo politiķu patvaļu; nosauc pašreizējo varu par bezcerīgu lūzeru un kretīnu baru un pauž pārliecību, ka 3. oktobrī vēlētāju vairākums par viņiem tāpat nobalsos.
Avots ↗
Apgalvo, ka Stendzenieku noņem no vēlēšanām sīkumainas un tendenciozas likumu interpretācijas dēļ, kamēr par miljardu izzagšanu Rail Baltica un citos projektos personīgi atbildīgie JV, PRO, AS, ZZS un NA politiķi paliek nesodīti un publiski tiek cildināti; nosoda arī medijus, kas šo stāvokli pieņem. (Apgalvojums nav neatkarīgi pārbaudīts.)
Avots ↗
Uzskata, ka nošķīrumam starp to, kur valsts nauda tiek tērēta un kur ne, jābalstās nevis uz tēriņa racionalitātes apsvērumiem, bet uz to, vai tā ir valsts funkcija un vai par funkcijas izpildi pastāv reāla konkurence; biedrošanās vai tās veicināšana nav valsts funkcija, tāpēc tā nav jāfinansē no valsts līdzekļiem.
Avots ↗
Parakstījis SaveEuropeAct iniciatīvu un aicina citus to parakstīt.
Avots ↗
Iebilst pret valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām — apgalvo, ka valsts uzturētas NVO nav patiesi nevalstiskas, ka pašreizējām NVO trūkst nacionāli nozīmīgu ideju un ka zināmākās no tām faktiski darbojas kā koalīcijas partiju pagarinājumi, par valsts naudu stiprinot konkrētu partiju pozīcijas; noraida to salīdzināšanu ar jaunlatviešu un Latvijas Tautas frontes brīvprātīgi finansētajām kustībām.
Avots ↗
Apgalvo, ka NVO un Rail Baltica ir viena un tā pati shēma: zem cēla projekta aizsega neliela grupa "zāģē" valsts naudu. Rail Baltica gadījumā to darot būvnieki un ierēdņi, NVO gadījumā — sīkāki blēži; norāda, ka visvairāk viņus aizstāvot JV/Progresīvajiem pietuvinātie mediji. (Apgalvojums nav neatkarīgi pārbaudīts.)
Avots ↗
Iebilst pret valdības izvēlēto procedūru, kurā Satversmes tiesai prasa "skaidrojumu" — uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai arī nekas.
Avots ↗
Iebilst pret pieeju plānot valsts izdevumus kā "nepieciešamības" un aizņemties bez ierobežojuma; apgalvo, ka tas ved Latviju uz bankrotu un suverenitātes zaudēšanu. Nostata, ka reālā ideoloģiskā šķirtne ir starp tiem, kas ļauj cilvēkiem pašiem radīt bagātību (MMN kā labējie), un tiem, kas plāno tērēt, deklarējot visu kā pamattiesības (Progresīvie kā kreisie un viņu satelītpartijas).
Avots ↗
Uzskata, ka atsevišķi Saeimas balsojumi nav izvērtējami izolēti, bet tikai kopumā (summā); iebilst pret praksi publicēt atsevišķa balsojuma deputātu balsis un uz tā pamata pasludināt, kurš ir "tautas nodevējs" vai "kremlins", jo neviens lēmums neeksistē vakuumā.
Avots ↗
Uzskata, ka politiķa pirmais uzdevums ir risināt sabiedrības meta-problēmu, kas izriet no konfliktējošām vajadzībām, nevis aizstāvēt savas nozares vai individuālās intereses; kritizē politologu, kas partiju programmu vērtēšanā par galveno kritēriju nosauc finansējumu zinātnei.
Avots ↗
Atbalsta Īrijas (pārnesamās balss) vēlēšanu modeli — argumentē, ka pašreizējā sarakstu sistēmā mazpazīstami kandidāti ar vairāk svītrojumu nekā plusu tiek ievilkti Saeimā (t.sk. ar mīkstajiem mandātiem), turpretī Īrijas modelī viņu vietā iekļūtu citu partiju spējīgākie un cienītākie kandidāti vai neatkarīgie.
Avots ↗
Aicina pārtraukt valsts līdzfinansējumu klimata NVO (piem., Zaļā brīvība), jo tās par valsts naudu lobē ar vēlēšanām neleģitimētu politiku.
Avots ↗
Aizstāv savu kandidēšanu Latgalē, kaut pats tur nedzīvo, — pamato izvēli ar emocionālu saikni ar reģionu.
Avots ↗
Apgalvo, ka valdošie politiskie spēki (JV, Progresīvie u.c.) pēdējo 20 gadu laikā demontējuši kapitālisma iekārtu, aizstājot to ar sociālisma hibrīdu, kurā liela sabiedrības daļa dzīvo uz valsts rēķina, un tāpēc valsts katru gadu aizņemas 2 miljardus.
Avots ↗
Iebilst pret NVO finansēšanu no valsts budžeta (caur Sabiedrības integrācijas fondu), uzskatot, ka nodokļu maksātāju uzturētas organizācijas nav patiesi nevalstiskas un šādi finansēšanas mehānismi būtu jālikvidē.
Avots ↗
Iebilst pret valsts finansēto "nevalstisko" organizāciju dēvēšanu par pilsonisko sabiedrību — uzskata, ka valsts funkciju veicošai organizācijai jābūt iestādei vai aģentūrai, bet politika jāvirza caur partijām, izbeidzot finansēt viena jautājuma "politiķus".
Avots ↗
Iebilst pret ES plānoto tiešsaistes vecuma pārbaudi, jo tā prasītu identitātes atklāšanu un vairotu varas iejaukšanos privātajā dzīvē; uzskata, ka bērni no kaitīgām interneta ietekmēm jāsargā ģimenes līmenī ar vecāku kontrolētu piekļuvi.
Avots ↗
Aicina modernizēt novecojušo vēlēšanu modeli — ar salīdzinājumu norāda, ka cilvēki ikdienā maina ierīces uz jaunākām, bet vēlēšanu kārtību patur simtgadīgu un vēl ar to lepojas.
Avots ↗
Pretstata MMN programmu citu partiju programmām — norāda, ka MMN kā vienīgā labējā partija apzināti atteicās no programmas kā "visu labo lietu" un tērēšanas ideju kompilācijas, tās vietā piedāvājot dažus ķirurģiskus, idejiskus griezienus, kas ļauj naudai rasties, nevis to iztērēt.
Avots ↗
Iebilst pret ES centieniem centralizēti uzraudzīt un kontrolēt fosilā kurināmā, skaidras naudas un šifrētas saziņas plūsmu — vērtē tos kā "brīvības informācijas vienības" un tirgus asinsriti, ko ES gribot ierobežot, lai varētu "aizgriezt krānus" par politiski nepareiziem uzskatiem; nostāda brīvību pretstatā īstermiņa ērtībām un sasaista to ar MMN saukli "Mēs mainām noteikumus".
Avots ↗
Atbalsta nodokļu un birokrātijas samazināšanu kā turības pamatu — aicina atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, dubultot neapliekamo minimumu par katru apgādājamo un noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 10% apmērā par apgrozījumu līdz 50 000 eiro gadā.
Avots ↗
Zemo vēlētāju līdzdalību skaidro ar kvalitatīva politiskā piedāvājuma trūkumu un atbalsta MMN piedāvāto pārnesamās balss vēlēšanu modeli kā risinājumu, kas ļautu labāk izteikt vēlētāju gribu.
Avots ↗
Pozicionē kustību "Mēs mainām noteikumus" (MMN) nevis kā konservatīvu labēji nacionālistisku spēku, bet kā modernistisku projektu, kura mērķis ir radikāli nomainīt veco valsts pārvaldes modeli ar pilnīgi jaunu.
Avots ↗
Personīgi iebilst pret Stambulas konvencijas ratifikāciju, saistot to ar demogrāfisko lejupslīdi un bēgļu uzņemšanas retoriku; norāda, ka MMN vēlētos ļaut katram pašam brīvi izvēlēties attieksmi pret konvenciju, un vērtē to kā zemas prioritātes tēmu.
Avots ↗
MMN galvenais veselības nozares priekšlikums: finansēt medicīnas iestādes pēc ārstēšanas rezultātiem, nevis pēc veikto manipulāciju skaita; apgalvo, ka rindas rodas tāpēc, ka iestādēm izdevīgi sūtīt pacientus uz pēc iespējas vairāk kabinetiem.
Avots ↗
Atbalsta jaunu vēlēšanu sistēmu, kurā balso par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem.
Avots ↗
Iebilst pret partiju politiskās darbības un finansēšanas pārregulāciju, norādot uz asimetriju, kur biedrības un NVO drīkst saņemt juridisko personu ziedojumus un brīvi paust politiskus uzskatus, bet partijas ne.
Avots ↗
Raksturo latviešu demogrāfiju kā katastrofu un aicina reāli, ne tikai vārdos, mainīt noteikumus; vaino esošo partiju vadītājus par to, ka Latvija stabili ieņem pēdējās vietas Eiropā visos rādītājos.
Avots ↗
Iestājas par Stambulas konvencijas atcelšanu, dēvējot to par "Trojas zirgu", kas jāpadzen; norāda, ka MMN parlamentā tas būtu brīvais balsojums, bet pats un daudzi kandidāti to gribētu atmest — pretstatā Apvienotajam sarakstam un Nacionālajai apvienībai, kas konvenciju atstātu spēkā.
Avots ↗
Prasa nekavējoties apturēt jaunu vīzu izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem, slēgt augstskolas, kas nevis māca, bet pelna ar studējošo vīzu izsniegšanu, un grozīt Imigrācijas likumu, izņemot normu, kas vidējo izglītību uzskata par pamatotu prasību vīzas piešķiršanai; iebilst arī pret mošejas celtniecību Rīgā.
Avots ↗
Iebilst pret partiju aģitācijas aizliegumiem (Cēsu vēsturiskais centrs, Lampas festivāls) un sabiedriskā medija moderāciju, kas izslēdz partiju biedrus, uzskatot, ka šāda partiju politiskās runas ierobežošana delegitimizē partijas un demokrātiju.
Avots ↗
Aicina vēlētājus nomainīt visas esošās partijas, atsaucoties uz zemo (12%) uzticību partijām, un pozicionē MMN kā vienīgo veidu, kā to panākt.
Avots ↗
Apgalvo, ka LTV kā sabiedriskais medijs pārstāv JV/Pro, nevis sabiedrības intereses, un ka to vajadzētu mainīt pēc 3. oktobra vēlēšanām; atsakās piedalīties LTV rīkotajās LAMPA priekšvēlēšanu debatēs Cēsīs, jo neuzskata tās par politiski neitrālu vietu.
Avots ↗
Dzimstības veicināšanā priekšroku dod atbildības, nevis pabalstu pieejai
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas drošība ir tieši atkarīga no ASV, un iebilst pret latviešu valdības mediju pazemojošo retoriku pret ASV prezidentu, argumentējot, ka tā grauj Latvijas drošību; vienlaikus pārmet Eiropas valdībām nepietiekamu ieguldījumu NATO.
Avots ↗
Iebilst pret jaunu valsts kontroles mehānismu ieviešanu (kameras automašīnās, vakcinācijas sertifikāti, tikai bezskaidras naudas norēķini), kas tiek attaisnoti ar drošību — uzskata, ka tie ierobežo cilvēku brīvību pašiem vadīt savu dzīvi.
Avots ↗
Atbalsta vēlēšanu kārtības maiņu, lai vēlētāji varētu balsot par konkrētu cilvēku, nevis partijām; norāda, ka tieši tā ir MMN pastāvēšanas būtība.
Avots ↗
Apgalvo, ka Latvijas politekonomiskās sistēmas saglabātāji — augsti atalgotie ierēdņi, no valsts pasūtījumiem dzīvojošie biznesmeņi, Rinkēvičs un mediji — pirms vēlēšanām īsteno slēptu operāciju, kuras mērķis ir sameklēt politisku figūru vai spēku, kas tautai radīs ilūziju par pārmaiņām; brīdina vēlētājus, ka kosmētisks remonts tiek pārdots kā kapitālais, lai noteikumi paliktu nemainīti.
Avots ↗
Aizstāv MMN komandas veidošanu no cilvēkiem, kas iepriekš kļūdījušies vai mainījuši politiskos uzskatus — noteikumu maiņa nozīmē mainīt kustības virzienu, nevis salasīt "grēkā nekritušu" komandu; politiķis, kas kļūdās, mācās un mainās, ir vērtīgāks par tādu, kurš nekad nav izdomājis neko pats. Kas nav gatavs mainīties pats, tas nav ar MMN.
Avots ↗
Uzskata, ka piederība MMN balstāma uz pamatprincipu par valsts iejaukšanās mazināšanu un cilvēku brīvlaišanu — prasību palielināt finansējumu kādai nozarei vērtē kā partijas ietvaram nepieņemamu politisku piedāvājumu; noteikumu maiņa nozīmē atteikties no tiem, kas šo pamatideju nepieņem.
Avots ↗
Apsūdz sabiedriskos medijus (LSM, Latvijas Radio) un Delfi par jaunu partiju ziņu atspoguļošanu ar nicīgiem virsrakstiem un apgalvo, ka šie žurnālisti trīs mēnešus pirms vēlēšanām skalos smadzenes un zombēs sabiedrību, tai vēlēdami ļaunu.
Avots ↗
Aicina mainīt vēlēšanu kārtību, lai varētu balsot par konkrētu cilvēku, nevis partiju sarakstu; raksturo Latvijas politiskās partijas kā totālu fikciju, kas apvieno politiķus bez ideoloģijas, kuriem svarīgi vienīgi iekļūt Saeimā.
Avots ↗
Piedāvā mainīt vēlēšanu kārtību — no nākamajām vēlēšanām atceļot partiju sarakstus un ieviešot vienu vēlēšanu zīmi ar visu partiju un neatkarīgo kandidātiem, kurus vēlētājs pats sarindo pēc izvēles; uzsver, ka to var realizēt bez Satversmes grozīšanas un bez referenduma.
Avots ↗
Iestājas par valsts varas nepārtrauktu ierobežošanu un tādu institucionālo ietvaru ar godīgiem, visiem vienādiem noteikumiem, kas ļauj valstij plaukt neatkarīgi no konkrētām personālijām — pretstatā Latvijai, kur, viņaprāt, likumus raksta konkrētiem cilvēkiem.
Avots ↗
Kandidēs 2026. gada Saeimas vēlēšanās no partijas "Mēs mainām noteikumus" Latgales sarakstā
Avots ↗
Pozicionē MMN gaidāmo vēlēšanu programmu kā «visradikālāko» šajās vēlēšanās — tādu, kas vēršas pret Latvijas demogrāfiskās lejupslīdes cēloņiem, nevis sekām; vēlēšanu likuma maiņa ir viens no daudziem programmas punktiem.
Avots ↗
Uzsver kā MMN galveno priekšvēlēšanu mērķi jaunu vēlēšanu kārtību, kas ļautu balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem; 3. oktobra vēlēšanās to piedāvā kā reālu labēju alternatīvu.
Avots ↗
Atbalsta imigrācijas mazināšanu ("mazāk imigrantu, vairāk savējo") kā daļu no MMN priekšvēlēšanu platformas.
Avots ↗
Iebilst pret valdības izvēlētu prioritāro nozaru subsidēšanu, jo tā kropļo brīvo tirgu, atņem uzņēmumiem stimulu inovēt un novirza spēlētājus uz vieglu naudu, nevis konkurētspēju.
Avots ↗
Uzskata, ka drošības speciālista (Strazdiņa) saziņa ar izspiedējiem un satura veidošana sociālajos medijos no tās ir apšaubāma rīcība, nevis tikai palīdzība izmeklēšanā; hakerus pielīdzina noziedzniekiem un policijas interesi par šādu rīcību vērtē kā pamatotu, vienlaikus piebilstot, ka vērtējums būtu cits, ja tas izrādītos mēģinājums apklusināt sabiedrības informētāju.
Avots ↗
Apgalvo, ka Latvijas pašreizējais ekonomiskais modelis nav kapitālisms, bet gan valsts pasūtījumu apgūšanas pseidobizness, un sola, ka MMN to mainīs.
Avots ↗
Iebilst pret premjera retoriku par elektroenerģijas cenām, norādot, ka jāvērtē gala patērētāju cena, nevis biržas cena; pēc Eurostat datiem Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija ir dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Avots ↗
Iebilst cilvēku dalīšanai demogrāfiskās grupās politiskiem nolūkiem (kolektīvisms); atbalsta individuālistisku pieeju, kurā valsts visiem indivīdiem nodrošina vienādus, taisnīgus noteikumus, nevis priekšrocības atsevišķām grupām.
Avots ↗
Uzskata, ka vārda brīvība jāaizsargā nevis tāpēc, lai izplatītu par pareizu jau iepriekš nosauktu informāciju vai attaisnotu valsts radio redaktrišu un konstitucionālo tiesnešu mācībstundas plašsaziņas kanālos, bet ar domu, ka cilvēks ir kļūdīgs un tikai vārda brīvība var viņu laikus brīdināt; sabiedrība bez vārda brīvības nespēj adaptēties un izdzīvot.
Avots ↗
Vērtē, ka ģenerālprokurors nav amatam piemērots — apgalvo, ka (ja pārmestie izteikumi tiešām ir viņa) tā ir otrā reize mēneša laikā, kad viņš to apliecinājis.
Avots ↗
Atbalsta MMN piedāvāto Īrijas (pārnesamās balss) vēlēšanu modeli kā risinājumu diviem trūkumiem pašreizējā sistēmā: tā neļauj attīstīties stiprām partijām un neļauj politikā ienākt neatkarīgām personībām. Modelī partijām neiederīgie varēs startēt kā neatkarīgie, bet partijām katrā apgabalā nāksies izvirzīt tieši tos kandidātus, kurus tās pašas redz darbojamies parlamentā.
Avots ↗
Dzimstības kritumu skaidro galvenokārt ar vērtību degradāciju, nevis ekonomiku — par trim galvenajiem cēloņiem nosauc dzimumakta desakralizāciju, reliģijas lomas mazināšanos un tikai trešajā vietā sociālekonomiskos apstākļus; uzskata, ka pabalstos balstītas tehnokrātiskas programmas nedarbosies un risinājums ir atgriešanās pie tikumīgas dzīves un dabiskā likuma.
Avots ↗
Iebilst pret abortiem, tos vērtējot kā dzīvības vērtības degradāciju — norāda uz aptuveni 2500 abortiem gadā (katrs ceturtais bērns) un apgalvo, ka tikai 3–7% veikti veselības apsvērumu dēļ.
Avots ↗
Apgalvo, ka Kulberga valdība ir Vienotības glābšanas operācija — atsaucoties uz pašu partijas ideologu atzinumiem laikrakstā Diena — un prognozē, ka sabiedrība to sapratīs pēc gada.
Avots ↗
Iebilst pret uzskatu, ka valstij būtu jākompensē ģimenēm visi papildu izdevumi, kas saistīti ar bērnu — šādu pieeju dēvē par neatšķaidītu kreisumu un cilvēka devalvāciju.
Avots ↗
Aicina parakstīt ES pilsoņu iniciatīvu SAVE EUROPE ACT, kas prasītu apturēt nelegālo imigrāciju no trešajām valstīm un repatriēt esošos nelegāļus; ES Migrācijas paktu un tā uzņemšanas kvotas (vai izpirkšanu par 20 000 EUR par neuzņemtu personu) uzskata par Latvijas suverenitātes apdraudējumu.
Avots ↗
Uzskata, ka LSM darbojas kā valdošās varas priekšvēlēšanu atzars — dēvē LSM publikācijas par politiski motivētām kampaņas aktivitātēm, nevis objektīvu žurnālistiku
Avots ↗
Kritizē tehnokrātijas dominanci valsts pārvaldē — apgalvo, ka Latvijā faktiski valda ierēdņi, nevis politiķi, un nosoda to, ka KNL raidījumā neviens neiebilda pret ideju veidot jaunu birokrātisku ministriju
Avots ↗
Saglabā kritisku opozīcijas pozīciju pret Kulberga valdību, izvirzot konkrētus nosacījumus atbalstam: ierēdņu atlaišana, "liekēžu" institūciju likvidācija, "idiotisku" likumu atcelšana, mediju atdošana sabiedrībai un nulles budžets 2027. gadam — kamēr valdība to nedara, MMN būs vienīgais spēks, kas atgādina par fundamentālas sistēmas maiņas nepieciešamību
Avots ↗
Atbalsta pāreju uz vēlēšanu kārtību, kas izslēdz iespēju pazīstamiem kandidātiem ievilkt Saeimā nezināmus saraksta biedrus — neviens nevarētu ievilkt vairāk par sevi pašu.
Avots ↗
Uzskata, ka energotarifi un Rail Baltica ir tikai sekas — patiesais cēlonis ir Vienotības veidotā pārvaldes sistēma, kas jāmaina, mainot noteikumus
Avots ↗
Aicina 3. oktobra vēlēšanās izvēlēties noteikumu maiņu, kas atjaunotu politisku pārvaldi, kurā līderis apzinās savu varu un atbildību, pretstatā pašreizējai politikai kā realitātes šovam.
Avots ↗
Uzskata, ka Kulbergam vajadzēja nekavējoties un pilnībā izslēgt JV un Progresīvos no koalīcijas
Avots ↗
Atbalsta nodokļu parādu amnestiju mazajiem uzņēmumiem (līdz 10 darbiniekiem) un zemākus darbaspēka nodokļus
Avots ↗
Atbalsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) likvidāciju — MMN valsts pārvaldes darba grupas modelī enerģētika un klimats pāriet uz Ekonomikas ministriju, vides bloks uz Zemkopības ministriju; izdomātu funkciju daudzums neattaisno ministrijas eksistenci.
Avots ↗
Iebilst pret Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas Vēlēšanu likumā, kas no 2030. gada paaugstina minimālo partijas biedru skaitu kandidēšanai (no 500 uz 1000, partiju apvienībām 1500) — uzskata tos par esošo partiju varas monopola saglabāšanu, kas ierobežo jaunu partiju rašanos un pilsoņu politiskās izvēles.
Avots ↗
Kritizē pašreizējo Latvijas vēlēšanu metodi kā ārkārtīgi neefektīvu — iepriekšējās vēlēšanās 29% balsu tika zaudētas (neiekļuva mandātu sadalē); uzskata, ka stulbāku metodi grūti iztēloties, un aicina atbalstīt MMN.
Avots ↗
Iebilst pret likuma par Latvijas pilsoņu izdošanu Lielbritānijai pieņemšanu iepriekšējā redakcijā; atbalsta pilsoņu izdošanu citām valstīm tikai smagu un sevišķi smagu noziegumu gadījumā, bet ne par vārda brīvības vai uzskatu paušanu
Avots ↗
Divi galvenie MI tendenču riski īstermiņā ir cilvēku savstarpējās uzticēšanās sabrukums un sabiedrības debilizācija (domāšanas deleģēšana aģentam).
Avots ↗
Iebilst pret MI izmantošanu jebkādu lēmumu pieņemšanā valsts pārvaldē; lēmums ir izšķiršanās starp iespējām, ne aprēķins — aprēķiniem un analīzēm MI ir pieņemams.
Avots ↗
MI ir iespēja atgriezties pie klasiskās klātienes izglītības un pārstāt izglītības kredenciāļu inflāciju un bērnības paildzināšanu uz vecāko paaudžu labklājības rēķina.
Avots ↗
Iebilst pret t.s. mīkstajiem mandātiem, uzskatot, ka tie devalvē parlamentu; norāda, ka pārnesamās balss (Īrijas) vēlēšanu modelī mīkstā mandāta piešķiršana zaudē matemātisko jēgu, tāpēc no tā nāksies atteikties.
Avots ↗
Iebilst pret pilsonības piešķiršanu brazīlietim Felipem Ksavjēram ar Saeimas balsojumu, apejot likumā noteikto naturalizācijas pamatkārtību; aicina lēmumu pārskatīt un likvidēt pilsonības piešķiršanas funkcijas deleģēšanu Saeimai
Avots ↗
Iebilst pret nodokļu maksātāju naudas došanu uzņēmumiem (arī šķietami veiksmīgiem); uzskata to par kreisu politiku.
Avots ↗
MMN piedāvā sākt valsts pārveidi ar visu nevajadzīgo valsts funkciju likvidāciju — gan iestādes, gan likumus, gan darbiniekus; saraksts esot "diezgan bezgalīgs". Pamato to ar tēzi, ka Latvijai ir nelabvēlīgi izejas punkti (klimats, enerģētika, sarūkoša tauta) un izdzīvošanai nepieciešama radikāla maiņa.
Avots ↗
Iebilst pret valsts finansētajām NVO/biedrību “barotnēm” (sinekūrām) — uzskata, ka labējais iebildums ir nevis par to, ka barotne dara nepareizās lietas, bet ka viena barotne attaisno nākamo; piedāvā vietā veidot reāli nevalstiskas organizācijas un darīt labos darbus par pašu piesaistītu ziedotāju naudu, jo tikai tā var noskaidrot, vai sabiedrībā ir reāls pieprasījums pēc tiem.
Avots ↗
Demogrāfiskā krīze jārisina, pārvirzot valsts līdzekļus ģimeņu atbalstam — nodokļu atlaides ģimenēm ar bērniem, programmas māju būvniecībai un pirmā bērna pabalsta palielināšana; apgalvo, ka nauda ir, jautājums ir par prioritātēm
Avots ↗
Iebilst pret valsts atbalstu elektroauto iegādei un Klimata ministrijas izdevumu prioritāti — uzskata elektroauto subsīdijas (~40 milj. EUR) par šaubīgām shēmām, kas dod labumu jau labi situētiem cilvēkiem; aicina šos līdzekļus novirzīt ģimeņu atbalstam
Avots ↗
Iebilst pret partiju finansēšanas ierobežojumiem — uzskata tos par instrumentu, kas aizcementē esošo aktīvo partiju sarakstu, kavē jaunu partiju rašanos un rada lieku inspektoru aparātu; norāda, ka ierobežojumi cilvēkus dzen dibināt biedrības (kurām var ziedot arī juridiskas personas).
Avots ↗
MMN izglītības plāna pamatprincips: saskaņot izglītības virzienus ar tautsaimniecības pieprasījumu.
Avots ↗
Iebilst pret pārvaldes balstīšanu uz detalizētiem plāniem un instrukcijām; piedāvā noteikumu maiņu, kas konkrētiem cilvēkiem deva rīcības brīvību un atbildību.
Avots ↗
Atbalsta jauna Civilās aizsardzības dienesta izveidi — bez ieročiem, ar uz krīzes vietas lēmumu pieņēmējiem, nevis instrukciju rakstītājiem.
Avots ↗
Kritizē valsts–sabiedrības attiecības Latvijā kā piespiedu un birokrātiskas ("grūstīšanās un bakstīšanās", "tizla varmācība") un piedāvā ideālu kā brīvplūstošu partnerību; norāda uz Lietuvu un Igauniju kā piemēriem, kur valsts/sabiedrības kontrakts tiek nepārtraukti improvizēts un uzlabots.
Avots ↗
Aicina pastiprināt latviešu valodas pozīciju publiskajā telpā — atbalsta latviešu valodas presi Rīgas lidostā, CSDD eksāmenus tikai latviski un ierobežojumus krievu valodas saturam publiskās vietās (piem., Doma laukumā)
Avots ↗
Ironiski ierosina, ka partiju reklāmkampaņās — kas notiek ar valsts finansējumu — visām partijām būtu atļauts izmantot tikai unificētu vienotu attēlu (analoģija ar tabakas pakām), lai izvairītos no bezgaumības.
Avots ↗
Noraida iespējamu jaunās valdības veidošanu pirms vēlēšanām un diskreditē Andri Kulbergu kā potenciālo pārmaiņu līderi — apraksta viņu kā sabiedroto vienotībām, kas ārēji izskatās dūšīgs, bet faktiski plāno 8 gadu birokratizācijas darbus; vienīgās īstās pārmaiņas iespējamas tikai pēc 3. oktobra vēlēšanām caur MMN.
Avots ↗
Aicina mainīt sabiedriskā radio (Krustpunkti) intervēšanas formātu — politiķiem raidījuma sākumā dot vārdu (līdz 10 min) galvenā vēstījuma pateikšanai, tad jautājumi sekot par dzirdēto; kritizē pašreizējos tabloīdu tipa jautājumus, kas provocē tukšrunu.
Avots ↗
Apgalvo, ka demokrātija, varas decentralizācija un vārda brīvība ir vienīgais mehānisms, kas spēj novērst sabiedrības iznīcināšanu caur uzspiestu viengalvainību — bez tiem Latvija beigsies.
Avots ↗
Iebilst pret Latvijas politiķiem, kas par valsts politiku publiski runā angliski savā zemē — vērtē tos kā mazvērtīgus, līdzvērtīgus tiem, kas runā krieviski; uzskata, ka tādi cilvēki nedrīkst būt suverēnas Latvijas pārvaldē.
Avots ↗
Politiskās partijas uzdevums ir piedāvāt nevis "labākos" risinājumus, bet ideoloģijai atbilstošus risinājumus — pretstatā tehnokrātijas idejai.
Avots ↗
Atbalsta fundamentālu valsts pārvaldes noteikumu maiņu un jaunu vēlēšanu kārtību; gatavojas 3. oktobra Saeimas vēlēšanām ar kustību "Mēs Mainām Noteikumus" (MMN), lai izbeigtu "partiju karteli".
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Paātrināti izbūvēt slāņveida pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas; veidot brīvprātīgo vienības un decentralizētas rezerves novados.
Avots ↗
Budžets un finanses
Ieviest nulles budžetu (katra pozīcija jāpamato no jauna) un sasniegt bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā; noteikt fiksētu 10% mikrouzņēmuma nodokli apgrozījumam līdz 50 000 EUR gadā; mazināt ēnu ekonomiku bez represijām, ieviešot saistību amnestiju; atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim; ieviest vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Nodrošināt iespējami lētāku un drošāku elektroenerģiju, izbeidzot stratēģisko monopolu izmantošanu slēpta nodokļa iekasēšanai; izmantot dabasgāzi kā pārejas perioda enerģijas avotu ar centralizētu ilgtermiņa iepirkumu kopā ar Igauniju un Somiju; ilgtermiņā sadarboties ar kaimiņiem mazo modulāro kodolreaktoru (SMR) būvniecībā.
Avots ↗
Digitālā politika
Izmantot digitalizāciju un mākslīgo intelektu birokrātijas mazināšanai, nevis tikai tās pārnešanai digitālā formātā; pēc Igaunijas X-Road parauga nodrošināt automātisku datu apmaiņu starp iestādēm, izbeidzot iedzīvotāju dzenāšanu pēc izziņām; likvidēt novecojušus IT iepirkumus un lielo piegādātāju monopolu.
Avots ↗
ES politika
Nacionālā suverenitāte: gala lēmumus par kārtību Latvijā var pieņemt vienīgi tautas vēlētas institūcijas, un pārnacionālas institūcijas nedrīkst diktēt lokālos noteikumus.
Avots ↗
Imigrācija
Totāli ierobežot trešo valstu imigrāciju, izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas tikai Latvijā nepieejamiem kvalificētiem speciālistiem; pastiprināt armijas un Zemessardzes lomu robežapsardzībā.
Avots ↗
Izglītība
Decentralizēt izglītību, pārceļot lēmumu pieņemšanu no ministrijas uz skolām un stiprinot skolu autonomiju; atcelt dārgos centralizētos eksāmenus un vērtēt skolēnus pēc būtības; nodrošināt pedagogu algas no valsts neatkarīgi no pašvaldības; attīstīt profesionālo vidējo izglītību ar mērķi, ka 70% jauniešu to apzināti izvēlas; piešķirt valsts finansējumu pētniecībai, ja piesaistīts privāts vai starptautisks līdzfinansējums.
Avots ↗
Klimats
ES Zaļā kursa prasības nedrīkst vājināt Latvijas drošību, ekonomikas konkurētspēju vai pasliktināt iedzīvotāju labklājību.
Avots ↗
Koalīcija un partijas
Atcelt valsts finansējumu partijām, jo tas izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un ierobežo politisko konkurenci.
Avots ↗
Korupcija un KNAB
Apvienot KNAB, VDD un IDB vienā politiski neatkarīgā un efektīvā struktūrā.
Avots ↗
Kultūra
Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un līdzīgas struktūras, novirzot valsts un ES līdzekļu sadali tieši caur nozaru ministrijām; lēmumus par atbalstu kultūrai pieņemt pašvaldībās, tuvāk cilvēkiem.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Radikāli mazināt birokrātiju zemniekiem un panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu līdz 100% no ES vidējā; valsts un pašvaldību iepirkumos noteikt, ka vismaz 95% pārtikas jābūt Latvijas izcelsmes, pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam.
Avots ↗
Pašvaldības
Stiprināt pašvaldību un reģionu autonomiju: Latgalē un Alūksnes novadā ieviest īpašu ekonomisko režīmu (PVN 10%, UIN atlaides pierobežas uzņēmumiem); ļaut pašvaldībām referendumā atjaunoties iepriekšējās robežās; liegt ministrijām diktēt teritoriju plānojumu un padarīt pašvaldību referendumus juridiski saistošus; novirzīt 20% no uzņēmuma UIN attiecīgajai pašvaldībai; ieviest tiešas mēru vēlēšanas; samazināt Rīgas domes deputātu skaitu uz pusi.
Avots ↗
Pensijas
Pensiju 2. līmeņa priekšlaicīgas izmaksas gadījumā valsts nedrīkst regulēt, kā iedzīvotājs izlieto savu uzkrājumu.
Avots ↗
Pilsētvide
Ieviest būvniecības brīvību, atceļot būvatļaujas privātmājām.
Avots ↗
Rail Baltica
Latvijas savienotība, vietējais dzelzceļš un kvalitatīvi autoceļi ir svarīgāki par Rail Baltica.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Sabiedriskajiem medijiem jāpārstāv visa Latvijas sabiedrība, nevis šauras grupu ideoloģiskās intereses; mediju finansējums jānosaka pēc reālā sabiedrības pieprasījuma un novērtējuma.
Avots ↗
Sociālā politika
Atbalstīt ģimenes un demogrāfiju ar nodokļu instrumentiem: palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu līdz 500 EUR mēnesī un noteikt 0% PVN likmi pirmā mājokļa iegādei jaunos projektos.
Avots ↗
Tieslietas
Nodrošināt privātīpašuma neaizskaramību ar tiesībām to bez ierobežojumiem izmantot saimniekošanai; izstrādāt jaunu Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, lai mazinātu sīko lietu slogu sistēmai; aizsargāt vārda brīvību, izbeidzot cenzūru un mēģinājumus ar likumiem vai sociālu spiedienu kontrolēt iedzīvotāju runu.
Avots ↗
Transports
Virzīt līdzekļus pašvaldībām stratēģiski nozīmīgu grants ceļu noasfaltēšanai un attīstīt vietējo dzelzceļu, paplašinot valsts savienotību.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Pārtraukt valsts konkurenci ar privāto sektoru un tirgus kropļošanu, samazinot valsts kapitālsabiedrību skaitu uz pusi.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Veikt ģenerāltīrīšanu valsts pārvaldē, izveidojot kompaktāko un efektīvāko pārvaldi Eiropā: ieviest individuālu atbildību par katru lēmumu, atcelt Valsts civildienesta likumu (ierēdņus pakļaut Darba likumam), ar katru jaunu likumu atcelt vismaz divus esošos, reorganizēt vai likvidēt funkcijas dublējošas ministrijas un iestādes, kā arī saīsināt ietekmes uz vidi novērtējuma termiņus līdz 9 mēnešiem.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Mazināt pacientu rindas, prioritizējot nosūtījumus un pilnībā integrējot privātos pakalpojumu sniedzējus; ja valsts nespēj sniegt pakalpojumu medicīniski pamatotā termiņā, valsts sedz tarifa daļu privātā iestādē; budžeta palielinājumu primāri virzīt māsu un ārstu palīgu algām; pāriet uz vienotiem Baltijas zāļu iepirkumiem; salāgot tarifus ar reālo tirgu; pāriet uz ārstēšanas rezultātos balstītu finansējumu ar obligātu rezultātu publiskošanu.
Avots ↗
Vēlēšanas
Ieviest pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu (Īrijas modeli) gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās — viens biļetens ar visiem kandidātiem, sarindojamiem vēlamības secībā; atcelt 5% barjeru partiju sarakstiem; sadalīt Latviju mazākos apgabalos ar 5–7 deputātiem; atcelt ierobežojumus deputāta amata savienošanai ar profesiju; ļaut ārzemju latviešiem balsot par jebkuru apgabalu; pazemināt referenduma ierosināšanas slieksni līdz 25 000 parakstu.
Avots ↗
Ārpolitika
Īpaši stiprināt divpusējās attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem: ASV, Baltijas valstīm, Somiju, Poliju, Ukrainu un Lielbritāniju.
Avots ↗
Nav balsojumu.
uzbrukums
2026-07-25
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Alvis Hermanis (MMN) vērtē premjeru Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) kā runātāju bez darbiem — pielīdzina viņu Briškenam un apgalvo, ka četros mēnešos paveikts nekas. Blakus ierakstā viņš uzskaita, ko MMN šajā laikā būtu darījusi: atvērusi budžetu, samazinājusi izdevumus vismaz par 850 miljoniem, likvidējusi Sabiedrības integrācijas fondu un Civildienesta likumu.
Avots ↗
spriedze
2026-07-21
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Tieslietas
Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-06-14
Ansis Pūpols → Alvis Hermanis
Korupcija un KNAB
Pūpols sarkastiski iebilst pret valsts naudas izmantošanu Alvja Hermaņa pašreklāmas monoizrādei un mudina KNAB izvērtēt, vai tā nav slēpta priekšvēlēšanu kampaņa.
Avots ↗
spriedze
2026-06-10
Ainars Mielavs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."
Avots ↗
spriedze
2026-06-05
Ansis Pūpols → Alvis Hermanis
Vēlēšanas
2026-06-05: Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) publiski noraida Alvja Hermaņa (MMN) ierosinājumu pārņemt Īrijas vēlēšanu sistēmu Latvijā. Hermanis aicina mainīt pašreizējo vēlēšanu metodi, apgalvojot, ka tā zaudē ievērojamu daļu nodoto balsu; Pūpols iebilst, ka Īrijas modeļa pārņemšana nav risinājums. Pretēji redzējumi par vēlēšanu sistēmas reformu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-05-17
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Baško (MMN) X-pavedienā iezīmē ideoloģisku noraidījumu Kulberga "strādātāju kabineta" tehnokrātiskajam vēstījumam, argumentējot, ka politiskās partijas uzdevums nav piedāvāt "labākos" risinājumus visām problēmām, bet gan piedāvāt paredzamai ideoloģijai atbilstošus risinājumus — netiešs MMN apliecinājums, ka tehnokrātiska valdība bez ideoloģiska pamata partijas neatbalstīs.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-04-29
Mārtiņš Staķis → Alvis Hermanis
Vēlēšanas
Staķis (PRO) atklātā vēstulē nosoda Hermaņa (MMN) salīdzinājumu starp Progresīvajiem un 1941./1949. gada deportāciju īstenotājiem — kvalificē kā naidu kurinošu retoriku un sabiedrības sašķeltības veicināšanu pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-04-22
Alvis Hermanis → Andris Sprūds
Vēlēšanas
Alvis Hermanis spekulē, ka prezidents Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Sprūds pirms vēlēšanām varētu atkal izmantot ģeopolitisko draudu retoriku.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-04-22
Alvis Hermanis → Edgars Rinkēvičs
Vēlēšanas
Alvis Hermanis norāda uz prezidenta Rinkēviča iespējamo ģeopolitisko draudu retorikas izmantošanu pirms vēlēšanām kā uzticamības iegūšanas taktiku.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-17
Alvis Hermanis → Edgars Rinkēvičs
Valsts pārvalde
Alvis Hermanis (MMN) publiski apšauba prezidenta institūcijas jēgu un pārmet Rinkēvičam atbildību par esošo koalīciju.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-14
Alvis Hermanis → Evika Siliņa
Koalīcija un partijas
Hermanis apgalvo, ka JV un Orbāna pārvaldē esot līdzīgas korupcijas pazīmes — viņaprāt, 15 gadu identiski modeļi
Avots ↗
spriedze
2026-04-10
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Hermanis (MMN) publiski norobežojas no Kulberga (AS) reformu pieejas — viņa partija grib nomainīt sistēmu pašos pamatos, nevis cīkstēties esošajā sistēmā. "MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS."
Avots ↗
spriedze
2026-04-10
Alvis Hermanis → Ainārs Šlesers
Valsts pārvalde
Hermanis (MMN) publiski norobežojas no Šlesera (LPV) reformu pieejas — abus apraksta kā sistēmas ietvaros spēlētājus, pretstatā MMN radikālajai sistēmas nomaiņas pozīcijai.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-05
Alvis Hermanis → Evika Siliņa
Aizsardzība un drošība
Hermanis apsūdz valdību par sabotāžu aizsardzības jomā — 5. kara gads un nav dronu apmācības skolas, tāpēc MMN pati dibinās privātu dronu centru
Avots ↗