Biedrības 'Latvijas restarts' biedrs (no 2026-05-16); bijušais TV24 'Preses klubs' vadītājs (12 gadi, līdz 2026-05-01); būvinženieris
12 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Saeimas deputāts
1 poz.
·
0 pretr.
·
2483 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
0 poz.
·
0 pretr.
·
273 bals.
Saeimas deputāts
7 poz.
·
0 pretr.
·
4923 bals.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs
23 poz.
·
0 pretr.
·
5357 bals.
Saeimas deputāts
0 poz.
·
0 pretr.
·
5256 bals.
Saeimas deputāts
4 poz.
·
0 pretr.
·
5817 bals.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs
8 poz.
·
0 pretr.
·
4427 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
0 poz.
·
0 pretr.
·
276 bals.
Izglītības komisijas priekšsēdētāja biedrs
4 poz.
·
0 pretr.
·
5122 bals.
Salīdzinot valsts finansējuma izlietojumu, uzskata, ka Latvijas vēžu un zivju audzēšanas asociācijas 86 tūkstošu eiro projektam Zimbabvē ir vismaz taustāms rezultāts, atšķirībā no nevalstisko organizāciju “platformām”, kuru finansējums taustāmu rezultātu nedodot.
Avots ↗
Uzskata ieguldījumus modernā sodu izpildes sistēmā un resocializācijā par ieguldījumu sabiedrības drošībā; balsta pieeju uz individuālu risku un vajadzību izvērtējumu, izglītību, nodarbinātību un psiholoģisko atbalstu, lai mazinātu atkārtotas noziedzības risku.
Avots ↗
Uzskata, ka bērnu drošībai digitālajā vidē ar vecuma ierobežojumiem vien nepietiek — nepieciešama lielāka digitālo platformu atbildība, efektīvāki vecuma pārbaudes risinājumi un ciešāka valsts institūciju sadarbība.
Avots ↗
Uzsver tiesu darba nepārtrauktības nodrošināšanu krīzes situācijās kā Baltijas drošības priekšnoteikumu un piedāvā Latvijas pieredzi šajā jomā partnervalstīm.
Avots ↗
Atbalsta prokuratūras izmeklēšanu kokrūpnieku lietā un paziņo, ka Apvienotais saraksts vērsīsies Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt Siliņas valdības iespējamo pilnvaru pārkāpumu; uzskata, ka valdība nevar atcelt pati savu lēmumu juridiskā ceļā, jo valdība nav tiesa.
Avots ↗
Uzskata, ka Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju jābūt vēl stingrākām, lai agresorvalsts skaidrāk izjustu kara sekas.
Avots ↗
Pieļauj, ka IKT iepirkumiem noteiktajam moratorijam līdzīgs risinājums būs nepieciešams arī veselības nozarē, jo valsts līdzekļi tur pārāk bieži pazūd.
Avots ↗
Uzskata, ka KNAB galvenā problēma nav finansējums vai tehnika, bet spēcīgu izmeklētāju piesaiste un paaudžu maiņa; uzdod tieslietu ministram veidot kvalificētu profesionāļu karjeras ceļu uz prokuratūru un KNAB.
Avots ↗
Uzskata, ka sadarbība ar Kanādu jāpaplašina ārpus drošības jomas — arī ekonomikā, izglītībā un zinātnē —, jo savstarpējās tirdzniecības apjoms (nepilni 50 miljoni eiro gadā) ir pārāk mazs abu valstu potenciālam.
Avots ↗
Vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt, vai atbildīgo amatpersonu rīcība un lēmumi saistībā ar airBaltic saimniecisko un finanšu darbību atbilst likumam.
Avots ↗
Pauž pārliecību, ka biedrības "Tavi draugi" noliktavas dedzināšana ir Krievijas īstenota hibrīdoperācija pret Ukrainas atbalstītājiem Latvijā — norāda, ka strādājošajiem ar Ukrainu jautājums bija nevis vai, bet kad šāds uzbrukums notiks.
Avots ↗
Aicina sabiedrību pāriet no strīdiem par NVO uz reālu atbalstu tām — norāda uz nodedzināto "Tavi draugi" noliktavu kā gadījumu, kur atbalsts NVO ir tūlītēji vajadzīgs.
Avots ↗
Apšauba Ārlietu ministrijas piešķirto 85 tūkstošu eiro atbalstu Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijai un pieprasa publisku skaidrojumu par šī piešķīruma pamatojumu.
Avots ↗
Atbalsta Baltijas valstu tieslietu ministru regulāru sadarbības formātu, lai stiprinātu valstu institūciju un tiesu sistēmas noturību; uzskata ciešu reģionālo sadarbību par galveno drošības resursu.
Avots ↗
Uzskata, ka Siliņas valdības Ministru kabineta lēmums par aptuveni 50 miljonu eiro atbalstu kokrūpniekiem bija nepamatots, un pārmet Jaunajai Vienotībai un Progresīvajiem, ka tie kopš marta nav risinājuši lēmuma atcelšanu, lai gan dokumenti bijuši pieejami.
Avots ↗
Norāda, ka mandātu ekonomikas ministram Valainim rīkoties TET/LMT (Telia) darījumā iepriekšējā valdība ar Progresīvo līdzdalību devusi jau 2025. gada 15. jūlijā; aicina Progresīvos vaicāt saviem ministriem un netēlot nezinīšus, netieši noraidot viņu pašreizējo distancēšanos no darījuma.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar TELIA vadību apliecina, ka valsts ir gatava virzīties uz priekšu ar TET/LMT daļu darījumu, tiklīdz ekonomikas ministrs iesniegs valdībai skaidru piedāvājumu ar pilnībā nodrošinātām valsts interesēm un stratēģisko investoru; TELIA vēlamo 31. jūlija termiņu uzskata par nereālu, bet sola piedāvājumu jau nākamnedēļ.
Avots ↗
Atbalsta militārās industrijas attīstību Latvijā — kopā ar Francijas partneriem septembrī plānots sākt pirmo 155 mm haubiču lādiņu ražotnes projektu; norāda, ka procesus bremzē IVN process, publiskās apspriešanas un nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumus, un vienojas šīs kļūdas labot.
Avots ↗
Uzskata, ka Valsts prezidenta atgriezto Imigrācijas likumu jāpilnveido tā, lai 'no viena grāvja nenonāktu otrā'.
Avots ↗
Kā tieslietu ministrs sadarbībā ar tiesu varu virza grozījumus likumā tiesu neatkarības stiprināšanai tiesnešu karjeras un budžeta jautājumos un tiesas jurista institūta ieviešanai, lai paātrinātu lietu izskatīšanu; Eiropas Komisijas pozitīvo novērtējumu vērtē kā apliecinājumu tieslietu nozares darbam.
Avots ↗
Atbalsta Saeimā pieņemtos Tieslietu ministrijas grozījumus, kas ļauj pagarināt balsošanas laiku vēlēšanu iecirkņos, ja būtiska apdraudējuma situācijā balsošana ir būtiski traucēta; vērtē to kā soli vēlēšanu procesa noturības stiprināšanā ārkārtas apstākļos.
Avots ↗
Kritizē Aizsardzības ministriju par 2,2 miljonu EUR piešķiršanu vairāk nekā 300 organizācijām, ieskaitot sportistus, novadpētniekus un dejotājus, kas nav saistītas ar aizsardzības nozari.
Avots ↗
Aicina Andri Kulbergu oficiāli saukt pie atbildības astoņus bijušos Vienotības Ministru kabineta locekļus, ieskaitot bijušo premjeri, kā nelikumīga lēmuma pieņēmējus un 50 miljonu EUR zaudējumu nodarītājus.
Avots ↗
Atbalsta liegumu radio un TV atskaņot sankcijām pakļautu personu veidotus skaņdarbus, noraidot iebildumu, ka tas skars Raimonda Paula mūziku ar sankcionētu autoru tekstiem.
Avots ↗
Aizstāv izglītības un kultūras nozaru finansējumu, uzsverot, ka tās kopš 2009. gada ir nepietiekami finansētas salīdzinājumā ar citām ministrijām.
Avots ↗
Atbalsta latviešu valodas apmācību atbildības apvienošanu no Labklājības un Izglītības ministrijām zem viena atbildīgā — Izglītības ministrijas, lai novērstu pārraudzības sadrumstalotību.
Avots ↗
Atbalsta patvertņu iepirkuma restartēšanu ar vienotu vienkāršotu 3. kategorijas tipveida patvertnes standartu, kas no 1. oktobra būtu pieejams ne tikai pašvaldībām, bet arī privātpersonām un uzņēmumiem.
Avots ↗
Piekrīt uzņēmēju aicinājumam pēc skaidra Rail Baltica plāna; uzskata, ka projektu iespējams pabeigt tikai visām trim Baltijas valstīm rīkojoties kopā, un nav gatavs no valsts budžeta finansēt trūkstošos aptuveni 2,3 miljardus eiro — problēma jārisina kopā ar Briseli, vai nu ātrāk piekļūstot līdzekļiem, vai pārceļot termiņu.
Avots ↗
Uzskata, ka pedagogiem solītie 57 miljoni eiro (iepriekšējās valdības atstāts mantojums) jāatrod jau rudenī — līdzekļus var pārdalīt vai palielināt valsts ieņēmumus, bet, ja politiķi nepieciešamos lēmumus nepieņems, finansējums pedagogiem būs jārod, samazinot izdevumus citās jomās.
Avots ↗
Uzskata, ka airBaltic jāpiesaista stratēģiskais investors, kas dotu pārliecību par uzņēmuma dzīvotspēju bez valsts finansējuma 'dedzināšanas'; pauž neapmierinātību ar līdzšinējo praksi, kad uzņēmums pēdējā brīdī pieprasa valsts naudas 'injekciju', un uzstāj, ka sabiedrībai jābūt skaidrai atbildei, vai aviokompānija var turpināt darbu ar sakārtotām finansēm.
Avots ↗
Uzstāj, ka nav gribējis NVO slēgt vai finansējumu atņemt, bet grib noskaidrot, kur paliek nodokļu maksātāju nauda; norāda, ka 169 NVO pastāv tikai no valsts budžeta, un šaubās, vai tās vispār uzskatāmas par nevalstiskām. Pauž gatavību deleģēt labi strādājošām NVO vēl vairāk valsts funkciju, jo privātais sektors atsevišķus uzdevumus veic efektīvāk; runa esot tikai par lietderību un pelavu nošķiršanu no graudiem.
Avots ↗
Kā tieslietu ministrs pilnveido tiesu nolēmumu izpildes sistēmu kopā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi: mazina birokrātiju, vienkāršojot parādu piedziņas procesu uzņēmumu reorganizācijas gadījumos, veicina plašāku e-adreses izmantošanu dokumentu aprites paātrināšanai un pilnveido regulējumu, lai nepieļautu izvairīšanos no tiesas nolēmumu izpildes.
Avots ↗
Valdība vērsīsies Satversmes tiesā, lai tā noteiktu Ministru kabineta pilnvaru robežas lemt par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, atbildot uz ģenerālprokurora protestu kokrūpnieku atbalsta lietā; uzsver, ka MK lēmums jau īstenots un valdība ģenerālprokuratūras viedokli nenoraida.
Avots ↗
Valdības rīcības plāns samazināts no 215 līdz 150 darbiem (61 prioritārs, tostarp 17 ar būtisku finanšu ietekmi); plāns gatavs apstiprināšanai valdībā.
Avots ↗
Uzskata, ka valsts finansējums pētījumiem jāpiešķir tikai tādiem, kas nedublē esošos, kuriem ir skaidri mērķi un izmērāms, praktiski izmantojams ieguvums; sabiedrībai ir tiesības zināt, kādu labumu valsts par šo naudu iegūst.
Avots ↗
Atbalsta modeli, kurā valsts sporta organizēšanu ar likumu deleģē sporta federācijām (NVO) un tām piešķir finansējumu, nevis regulē katru sporta veidu tieši ministrijā.
Avots ↗
Uzskata, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā austrumu pierobežas reģionam jāparedz tuvu pie miljarda eiro, lai mazinātu ekonomisko disbalansu un radītu uzņēmējiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar Pierīgas pašvaldībām.
Avots ↗
Atbalsta vienota izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvara izstrādi, uzsverot, ka jādod deleģējums pašvaldībām noteikt pamatvajadzības un jāatstrādā skaidra komunikācija par mācību pārtraukumiem krīzes situācijās.
Avots ↗
Kā finanšu ministrs uzskata, ka Rail Baltica projekts līdz 2030. gadam gatavs nebūs — šim termiņam vairs neviens neticot.
Avots ↗
Neatbalsta atsevišķu ministriju sasteigtu apvienošanu izrautu no konteksta; uzskata, ka ministriju apvienošana jāvērtē strukturāli un kopumā pēc Nacionālā attīstības plāna pieņemšanas un tajā noteiktajām valsts prioritātēm — nav jēgas kaut ko apvienot vai pārkārtot bez finansiāla vai efektivitātes ieguvuma.
Avots ↗
Uzdevis Valsts kancelejai līdz 28. jūlijam sagatavot grozījumus NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes nolikumā, svītrojot normas par atlīdzības maksāšanu padomes locekļiem no NVO par dalību sēdēs un darba grupās; mērķis ir valsts budžeta līdzekļu ietaupīšana.
Avots ↗
Uzskata, ka airBaltic nav jābūt uz valsts pleciem un valsts daļa tajā jāsamazina līdz minimumam; valstij nav jānodarbojas ar aviobiznesu. Sarunas par ieguldīšanu notiek ar trim potenciālajiem investoriem.
Avots ↗
Nekad neesot teicis, ka NVO vispār vairs nebūtu jāpiešķir valsts nauda, tomēr paliek pie pozīcijas, ka viņu interesē, kā tiek izlietoti nozarei piešķirtie aptuveni 200 miljoni eiro; uzskata, ka nauda par valsts deleģēto funkciju veikšanu NVO jāpiešķir konkursos, un ja NVO pārstāv sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, tad sabiedrība to arī būs gatava finansēt.
Avots ↗
Uzskata, ka dzērājšoferu problēmas risināšanā jāvērtē preventīvais darbs — jāsaprot, cik efektīvas ir sociālās kampaņas un vai tās patiešām uzrunā cilvēkus; uzvedības maiņai nepietiek tikai ar informācijas nodošanu, jārada emocija un personīga atbildības sajūta.
Avots ↗
Neredz pašreizējā brīdī īsto laiku vairāku ministriju apvienošanai, neparalizējot to darbu; principā gatavs atbalstīt Tautsaimniecības ministrijas ideju, bet tad tvērumā jāiekļauj arī daļa Zemkopības ministrijas (meži, koku eksports) un militārā industrija. Reālākais pašlaik ir likvidēt KEM, sadalot to atpakaļ EM un VARAM.
Avots ↗
Uzskata, ka Nacionālais attīstības plāns (NAP) jāveido kā Latvijas attīstības plāns, kuram pakārto ES fondu finansējumu, nevis otrādi; par centrālajiem elementiem izvirza drošību un demogrāfiju un uzdod Valsts kancelejai sagatavot jaunu, uz LU izstrādātā scenāriju modeļa balstītu NAP pieeju.
Avots ↗
Uzskata, ka politisks lēmums virzīt Zaļo kursu var radīt aptuveni 1–1,5% IKP samazinājumu katru gadu, un ka šāda ietekme politiķiem jāredz un jāizvērtē pirms lēmumu pieņemšanas.
Avots ↗
Atbalsta valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kurām uzticētas konkrētas valsts funkcijas, bet vēlas pārtraukt finansēt organizācijas, kuras dzīvo tikai no valsts un ES līdzekļiem bez reāla pienesuma sabiedrībai, un šo naudu labprātāk novirzītu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
Avots ↗
Vēlas iesaistīt uzņēmēju organizācijas, bankas un investorus valsts budžeta veidošanā un nodrošināt tiem pieeju budžetam līdz pēdējam eiro, lai tie paši norāda, kur iespējams ietaupīt un strādāt efektīvāk; ekonomiku, eksportu un uzņēmējdarbību izvirza par Latvijas galveno prioritāti.
Avots ↗
Pauž Latvijas nostāju neatbalstīt sacensības, kurās piedalās Krievijas sportisti, un apņemas gan Parīzē, gan Briselē, gan NB8 formātā darīt visu iespējamo, lai nepieļautu Krievijas atgriešanos starptautiskajā sportā, kultūrā un elites apritē, kamēr turpinās uzbrukums Ukrainai.
Avots ↗
Ierosina Latvijā izveidot diasporas latviešu pusaudžu apmaiņas programmu, kurā jaunieši no visas pasaules varētu gadu dzīvot Latvijas ģimenēs, mācīties Latvijas skolās un izveidot emocionālu saikni ar Latviju.
Avots ↗
Kopā ar iekšlietu un aizsardzības resoriem un drošības dienestiem meklē efektīvākos risinājumus Baltkrievijas robežas stiprināšanai pret agresorvalsts īstenoto migrantu hibrīdoperāciju un apliecina, ka valdībai ir skaidrs plāns un konkrēti risinājumi.
Avots ↗
Kritizē Bulgāriju par sankciju bloķēšanu un norāda, ka dažas ES valstis turpina pelnīt no tirdzniecības ar Krieviju.
Avots ↗
Apgalvo, ka Vienotībai, PRO un SIF pietuvinātās NVO faktiski kļuvušas par valsts birokrātiskā aparāta sastāvdaļu, kurai budžeta finansējums ir garantēta darba alga, un apšauba to spēju darboties brīvajā darba tirgū.
Avots ↗
Kā tieslietu ministrs virza valsts pārvaldes digitalizāciju kopā ar Valsts zemes dienestu: no 1. oktobra portālā būs pieejama informācija par patvertnēm, ar projektu “Vietvaris” vietvārdu un adrešu saskaņošanu saīsinot no 2–3 mēnešiem līdz aptuveni 10 dienām, un turpinot pilnveidot vienoto būvju reģistrācijas procesu.
Avots ↗
Virza tiesu sistēmas digitalizāciju: no 1. jūlija darbojas pirmais pilnībā automatizētais tiesas process saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā, turpina pilnveidot Tiesu informatīvo sistēmu (e-lietas otrais posms), stiprina kiberdrošību un tiesu darba nepārtrauktību, kā arī ievieš tiesnešu palīgu reformu.
Avots ↗
Kā tieslietu ministrs pieprasījis jaunāko pārskatu par to, kā praksē tiek piemērotas sankcijas nelegālo migrantu pārvadātājiem un robežšķērsošanas organizētājiem, un pauž gatavību grozīt likumu, nosakot vēl bargākas sankcijas, ja tas būs nepieciešams; uzsver, ka tiesu vara migrantu pārvadāšanas gadījumus sākusi skatīt caur nacionālās drošības prizmu.
Avots ↗
Uzskata, ka pie robežas nonākušie nav bēgļi, bet gan kaimiņvalsts organizēta hibrīduzbrukuma un provokācijas daļa — 18–30 gadus veci vīrieši ar kriminālu pagātni —, kuru mērķis ir Latviju vājināt un vairot nestabilitāti; aicina stiprināt robežu un drošību.
Avots ↗
Norāda, ka Latvija pastiprina energoobjektu aizsardzību — tostarp Inčukalna gāzes krātuvē, enerģētikas sektorā un hidroelektrostacijā — saistībā ar bažām par iespējamām Krievijas provokācijām un uzbrukumiem infrastruktūrai.
Avots ↗
Sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti lūdzis aliansei uzlabot pretgaisa aizsardzību un palielināt karavīru skaitu Latvijā, uzsverot, ka hibrīdapdraudējums no Krievijas ir lielāks nekā jebkad iepriekš.
Avots ↗
Lūdzis NATO ātri integrēt Latvijas sadarbībā ar Ukrainu attīstītās pretdronu sistēmas alianses aizsardzības sistēmās.
Avots ↗
Atbalsta jauno mikroliegumu izveides kārtību — izmaksu taupīšanas dēļ eksperta atzinumu izvērtēšana jāveic rūpīgāk, jo līdzšinējais mikroliegumu izveides temps var nodarīt postījumus tautsaimniecībai.
Avots ↗
Kā finanšu ministrs atzīst, ka 2028. un 2029. gada aizņēmumu atmaksa (2,3–2,4 miljardi eiro gadā) bez jauniem aizņēmumiem diez vai būs īstenojama
Avots ↗
Rosina izvērtēt, vai turpināt labot 20 gadus veco Kriminālprocesa likumu (vairāk nekā 60 būtiski grozījumi) vai izstrādāt pilnīgi jaunu likumu; aizsāk sistemātisku esošā regulējuma izvērtēšanu un panācis kompromisu par darba grupas izveidi Tieslietu padomes paspārnē, kas 3–4 mēnešu laikā identificētu galvenās praktiskās problēmas. Uzsver, ka ilgstoša tiesvedība kaitē gan apsūdzētajiem, gan uzņēmumiem un ekonomikai, un ka iesāktais darbs nedrīkst būt atkarīgs no viena ministra vai politiskā cikla.
Avots ↗
Kā reģionālās attīstības ministrs pieprasa Ogres novada pašvaldībai rakstisku skaidrojumu par Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem (vismaz 434 000 eiro neatbilstoša izlietošana, krāpšanas risku pazīmes iepirkumos).
Avots ↗
Kā reģionālās attīstības ministrs uzdod Ogres novada pašvaldībai sniegt skaidrojumu par Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem faktiem un pēc iepazīšanās ar ziņojumu nosūtīs pašvaldībai attiecīgu pieprasījumu.
Avots ↗
Kā tieslietu ministrs kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju nosaka kopīgas prioritātes uzņēmējdarbības vides pilnveidei: ES darba tiesību direktīvu ieviešanu bez papildu administratīvā sloga (bez pārregulēšanas), samērīgu konkurences tiesību regulējumu un efektīvāku administratīvo procesu pēc principa „maksā ātrāk, maksā mazāk“.
Avots ↗
Uzskata, ka Eiropas mērķim jābūt Ukrainas uzvarai, nevis tikai frontes noturēšanai; prasa pilnvērtīgu militāro, politisko un ekonomisko atbalstu Ukrainai un stingras, bez izņēmumiem piemērotas sankcijas pret Krieviju.
Avots ↗
Aicina stiprināt NATO austrumu flangu un palielināt sabiedroto militāro klātbūtni Baltijas reģionā; sarunā ar Francijas prezidentu Makronu aicināja Franciju palielināt savu militāro klātbūtni Latvijā.
Avots ↗
Uzskata, ka sabiedroto klātbūtnei Latvijā un īpaši pierobežā jābūt ievērojami lielākai — vismaz bataljona apmērā —, un norāda, ka nav pieņemami, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm bez pastāvīga sabiedroto aviācijas nodrošinājuma, kāds ir Lietuvai un Igaunijai.
Avots ↗
Vēlas jau 24. augustā — Ukrainas Neatkarības dienā — praktiskā līmenī pavirzīt uz priekšu Latvijas un Ukrainas noslēgtā dronu sadarbības līguma īstenošanu.
Avots ↗
Uzskata, ka airBaltic pasūtītās 100 lidmašīnas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā nepieciešams Latvijas vajadzībām atbilstoša pārvadājumu apjoma nodrošināšanai.
Avots ↗
Sašutis, ka Valsts kanceleja atsevišķu NVO pārstāvjiem maksā atlīdzību tikai par sēžu apmeklēšanu, nevis par konkrēta darba izpildi; sauc to par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu, ierosina šādas no valsts atkarīgas apvienības dēvēt par valsts aģentūrām un pieprasa Valsts kancelejai pilnu tēriņu auditu par visu valsts finansējumu NVO sektoram.
Avots ↗
Iebilst pret LMT un Tet daļu izpirkšanas darījuma pašreizējo formu — nav pārliecības par tā caurspīdīgumu; vēlas stratēģisku investoru, nevis lai valsts kļūtu par vēl viena uzņēmuma īpašnieku, ko nemāk pārvaldīt, un pieprasa Ekonomikas ministrijai skaidru darījuma plānu pirms tā pārapstiprināšanas.
Avots ↗
Ierosina brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem maksāt par ierašanos uz ugunsgrēku, kā Igaunijā un Somijā (kaut vai 61 eiro) — uzskata, ka tieši šāda NVO ekspertīze ir tā, par ko būtu jāmaksā.
Avots ↗
Virza notariāta attīstību trīs virzienos: digitālu notariātu, bāriņtiesu reformu ar notariālo funkciju pakāpenisku nodošanu zvērinātiem notāriem un zemesgrāmatu sistēmas modernizāciju.
Avots ↗
Kā finanšu ministrs norāda, ka ostu dotācijām patlaban nav rasts finansējuma avots — papildu jaunas dotācijas pagaidām netiek izskatītas, jo vispirms jāatrod avoti; runa vairāk par ilgtermiņa kredītu pagarināšanu.
Avots ↗
Uzskata, ka valsts nedrīkst apmaksāt NVO pārstāvju dalību Memoranda padomes un citās sēdēs no nodokļu maksātāju naudas, un ir uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valstij piešķirto finansējumu NVO; norāda, ka NVO, kas saņem valsts un ES finansējumu, faktiski vairs nav nevalstiskas.
Avots ↗
Uzskata, ka Ukrainas atbalsta mērķim jābūt Ukrainas uzvarai, nevis tikai frontes noturēšanai, un aicina sniegt pilnu nepieciešamo atbalstu, nebaidoties no Krievijas draudiem; pieprasa pilnvērtīgas sankcijas bez izņēmumiem un caurumiem, kritizējot Bulgārijas, Austrijas un citu ES valstu atkāpes un Krievijas gāzes iepirkumus.
Avots ↗
Uzskata, ka būtiski jāstiprina NATO un ES austrumu robeža, palielinot sabiedroto karavīru klātbūtni, un aicināja Francijas prezidentu Makronu palielināt Francijas militāro klātbūtni tieši Latvijā; Makrons apsolīja šo jautājumu virzīt jau šogad.
Avots ↗
Vēlas Latvijā attīstīt jaunus ekonomikas sektorus un piesaistīt ārvalstu kapitālu, investīcijas un nodokļu rezidentus, atsaucoties uz Maltas un Albānijas pieredzi ārvalstu investīciju un tūrisma piesaistē.
Avots ↗
Pagarinājis lielajiem valsts IKT iepirkumiem noteikto moratoriju līdz 16. augustam, turpinot sākotnēji uz mēnesi noteiktos ierobežojumus jaunu IKT iepirkumu slēgšanai ministrijās un padotības iestādēs.
Avots ↗
Atbalsta grozījumus, kas vienkāršo dzimtsarakstu procedūras — mazina dokumentu prasības ārvalstīs dzimušu bērnu adopcijas un paternitātes gadījumos, ļauj iesniegumus iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā (ne tikai Rīgā) un paplašina iespējas mainīt ārvalstīs dzimuša bērna vārdu vai uzvārdu.
Avots ↗
Uzskata, ka likumiem būtu jāļauj NVO ne tikai saņemt naudu, bet vākt un tērēt līdzekļus valsts labā — piemēram, apgādājot zemessardzi; pašlaik likumi to neļauj.
Avots ↗
Iebilst premjera šauram NVO ieguldījuma raksturojumam Ukrainas atbalstā — uzsver, ka piemēru ir krietni vairāk nekā viens konvojs, un uzskaita virkni īstenu NVO iniciatīvu.
Avots ↗
Apstrīd naratīvu, ka Latvija ir mantrausīga mežkopībā; norāda, ka statistikā mežu kvalitāte un platība aug, un vaicā, kur šādi naratīvi tiek radīti.
Avots ↗
Kā finanšu ministrs iebilst pret tādu valdības rīcības plāna punktu iekļaušanu, kas prasītu atvērt esošo budžetu — uzsver, ka šīs valdības laiks ir pārāk īss, tāpēc tādu punktu nevar būt.
Avots ↗
Kā finanšu ministrs norāda, ka Kulberga valdības rīcības plāna sākotnējais variants nav finansiāli īstenojams esošajā budžetā — tā augstā fiskālā ietekme neesot reāla, tāpēc plāns nedēļas laikā jāprecizē.
Avots ↗
Uzsver Latvijas aizsardzības apņemšanās mērogu — norāda, ka Latvija plāno palielināt rezervistu skaitu līdz 31 tūkstotim (proporcionāli vairāk nekā Kanāda ar 29 tūkstošiem) — un raksturo pašreizējo drošības situāciju kā aukstā kara stāvokli.
Avots ↗
Uzskata, ka Stambulas konvencija pēc būtības ir rekomendējoša, nevis saistoša (nav likums), un ka tā tika izmantota kā pirmsvēlēšanu politisks instruments.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijai nav jāpaļaujas uz ASV, bet uz savu valsti un saviem cilvēkiem; atkarība no citas valsts un tās prezidenta nozīmētu Satversmes pārkāpšanu un amatā dotā solījuma laušanu.
Avots ↗
Iebilst pret Tet un LMT darījuma īstenošanu tā pašreizējā formā — pēc slēgtās valdības sēdes secina, ka darījums nav gatavs, un pieprasa ministrijai un konsultantiem pierādīt, ka struktūra ir pareiza, valsts intereses ievērotas un riski izvērtēti.
Avots ↗
Paziņo, ka no 2026. gada 10. jūlija spēkā stājusies jauna kārtība militāru incidentu radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai — valsts kompensē līdz 90% apdrošinātam vai apdrošināšanai nepieejamam īpašumam un līdz 75% neapdrošinātam īpašumam.
Avots ↗
Iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgās prioritātes tieslietu jomā: prognozējamas uzņēmējdarbības vides stiprināšanu, bērnu tiesību aizsardzību, drošības stiprināšanu austrumu pierobežā un nelokāmu atbalstu Ukrainai ar Krievijas saukšanu pie atbildības.
Avots ↗
Kopā ar Ukrainas tieslietu ministra p.i. sāk fundamentāli pārrakstīt Latvijas–Ukrainas saprašanās memorandu (nepārskatīts kopš 2019. gada), pielāgojot to kara realitātei un ES ceļam, un padziļina sadarbību starptautiskas atbildības nodrošināšanai par Krievijas agresijas noziegumiem.
Avots ↗
Atbalsta ES regulējuma pagarināšanu, kas ļauj platformām brīvprātīgi skenēt saturu bērnu seksuālās izmantošanas atklāšanai, bet iebilst pret obligātu šifrētās saziņas skenēšanu.
Avots ↗
Sagaida no Finanšu ministrijas jaunu budžeta sagatavošanas pieeju ar konkrētiem priekšlikumiem ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī ieņēmumu palielināšanai; norāda, ka jau šogad jāatrod ap 200 miljoniem eiro, bet 2029. un 2030. gadā aptuveni 290 un 900 miljoni, un brīdina par Igaunijas kļūdu atkārtošanas risku.
Avots ↗
Uzskata, ka 90. gadu lēmums organizēt slimnīcu darbu kā uzņēmumus (kapitālsabiedrības) bija nepareizs un neefektīvs; primāri jāvērtē, vai valsts slimnīcām jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā vai piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes modelis, un jāfinansē ārstēšanas rezultāts, nevis manipulāciju skaits.
Avots ↗
Norāda, ka no 61 valdības darba pilnībā paveikti tikai trīs — Aizsardzības, Tieslietu un Ārlietu ministrijā —, vēl 16 rīcību rezultāti ir priekšdarbi; uzsver, ka ar procesu vien nepietiek un katrā nozarē sagaida izmērāmu, sabiedrībai saprotamu rezultātu.
Avots ↗
Uzskata, ka visām NATO valstīm godīgi jāpilda saistības aizsardzības finansēšanā, un nav pieļaujams, ka mazākās un apdraudētākās valstis iegulda vairāk, kamēr daļa lielo valstu no kopējās atbildības izvairās.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Paplašinās Valsts aizsardzības dienestu ar papildu dienesta virzieniem, stiprinās Zemessardzes kaujas spējas un rezerves karavīru apmācību, pabeigs austrumu robežas aizsardzības līniju un novērošanas infrastruktūru. Civilajā aizsardzībā ieviesīs reālistiskus reģionālus krīžu plānus, izveidos patvertņu tīklu, veiks valsts rezervju auditu un slēgs priekšlīgumus ar uzņēmumiem ātrai reaģēšanai. Stiprinās policiju, robežsardzi un VUGD ar apdraudējumiem atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu.
Avots ↗
Budžets un finanses
Sasniegs bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā. Stabilizēs nodokļu politiku, pārtraucot tās regulāru pārskatīšanu; ieviesīs mikrouzņēmumu nodokļa 10% likmi fiziskajām personām, samazinās kapitāla pieauguma IIN līdz 17% un saglabās UIN režīmu (peļņu apliekot tikai tad, kad to sadala dividendēs). Samazinās nodokļu maksātāju administratīvo slogu un mazinās ēnu ekonomiku ar motivāciju strādāt legāli, ne sodīšanu. Izveidos valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, palielinot kreditēšanu par 2 miljardiem, koncentrēs valsts atbalstu augstas pievienotās vērtības nozarēs, samazinās valsts tiešo iejaukšanos ekonomikā un sekmēs publiskās un privātās partnerības projektus.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Meklēs risinājumus elektrības cenas samazināšanai energoietilpīgiem uzņēmumiem, palielinās stratēģiskās gāzes un naftas produktu rezerves ar caurredzamu pārvaldību, virzīs modulāro kodolreaktoru izpēti, atjaunojamo energoresursu attīstību, enerģijas uzkrāšanas un starpsavienojumu projektus, kā arī ļaus vietējiem ražotājiem slēgt tiešos elektroenerģijas piegādes līgumus ar uzņēmumiem un kopienām.
Avots ↗
Digitālā politika
Latvija kļūs par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.
Avots ↗
Droni
Attīstīs dronu un pretdronu spējas, iesaistot vietējos ražotājus un pārņemot Ukrainas kara pieredzi.
Avots ↗
ES politika
Eiropas Savienībā konsekventi aizstāvēs Latvijas intereses — vienlīdzīgus lauksaimniecības maksājumus, konkurētspējīgu enerģētiku, mazāku birokrātiju, investīcijas drošībā un spēcīgu ES austrumu robežu.
Avots ↗
Imigrācija
Imigrāciju īstenos kontrolēti, sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.
Avots ↗
Izglītība
Pilnveidos 'Skola2030' sadarbībā ar pedagogiem, vecākiem un skolām, sakārtos vērtēšanas sistēmu un eksāmenu norisi un plašāk izmantos mākslīgā intelekta risinājumus mācību procesa individualizēšanai. Pakāpeniski cels pedagogu atalgojumu, sasaistot to ar slodzes sakārtošanu, izstrādās konkurētspējīgu profesionālās izglītības finansēšanas modeli un nodrošinās agrīnu bērnu vajadzību diagnostiku.
Avots ↗
Klimats
Pārskatīs zaļā kursa ieviešanu, prasot, lai klimata mērķi būtu savienojami ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību.
Avots ↗
Kultūra
Nodrošinās kultūras pieejamību reģionos, stabilu finansējumu amatierkolektīviem un radošo personu statusa pilnveidi. Stiprinās jauniešu pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu finansējumu, kā arī paplašinās tautas sportu, treneru profesionālo attīstību un sporta infrastruktūras ilgtspējīgu finansēšanu.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Iestāsies par vienlīdzīgiem ES platību maksājumiem no 2028. gada, atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem, vietējās pārstrādes attīstību, meliorācijas sakārtošanu, zemes politikas modernizāciju, jauno lauksaimnieku ienākšanu nozarē un lielāku vietējās pārtikas īpatsvaru publiskajā patēriņā.
Avots ↗
Mežsaimniecība
Sekmēs augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā no Latvijas mežiem.
Avots ↗
Pašvaldības
Izveidos vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli (izglītība, civilā aizsardzība, sabiedriskais transports, atkritumu apsaimniekošana u.c.) un taisnīgāku pašvaldību finanšu modeli, kas motivētu radīt darba vietas, piesaistīt investīcijas un palielināt pašu ieņēmumus.
Avots ↗
Pensijas
Fiskāli atbildīgi atbalstīs pensiju sistēmas sasaisti ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku ieguldījumu un nesagraujot sistēmas ilgtspēju.
Avots ↗
Rail Baltica
Pārskatīs Rail Baltica apjomu uz minimālo realizējamo un ieviesīs pilnu finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli.
Avots ↗
Sociālā politika
Atbalstīs jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts garantijām un īres mājokļu programmām. Nodrošinās iespēju strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot pabalstu. Mērķtiecīgi mazinās vardarbību ģimenē, stiprinot prevenciju, sociālo dienestu kapacitāti un atbalstu cietušajiem, kā arī veicinās bērnu aizsardzību, adopciju un audžuģimeņu skaita pieaugumu. Radīs labvēlīgu nodokļu režīmu reemigrantiem uz četriem gadiem.
Avots ↗
Transports
Transportlīdzekļu nodokļus novirzīs valsts autoceļiem, prioritāri tranzīta maģistrālēm, reģionālo centru savienojumiem un militārajai mobilitātei. Stiprinās Latvijas ostu, lidostu un speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Turpinās nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Latvijas aizsardzības industriju, militāro mobilitāti un noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Izveidos Latvijas Attīstības fondu, kas caurredzami pārvaldītu valsts aktīvus bez politiķu iejaukšanās, lai celtu to vērtību. Valsts kapitālsabiedrību vadības atalgojumu sasaistīs ar konkrētiem rezultātiem, investīciju disciplīnu un pakalpojumu kvalitāti.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Ieviesīs skaidrus augstāko amatpersonu rezultātu rādītājus un rotāciju, nostiprinās personisku atbildību par lēmumiem un reformēs Civildienesta likumu. Birokrātiju samazinās pēc principa, ka katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā. Centralizēs valsts IKT pārvaldību, plaši ieviesīs mākslīgā intelekta rīkus pakalpojumu automatizācijai, vienkāršos mazos publiskos iepirkumus un nodrošinās publisku budžeta datu pieejamību līdz rēķinu līmenim.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Reformēs veselības aprūpes pārvaldību: pārveidos kvotu sistēmu, ieviesīs vienotu pierakstu un valsts veselības apdrošināšanas modeli, kurā nauda seko pacientam neatkarīgi no tā, vai viņš ārstējas valsts vai sertificētā privātā iestādē. NVD pārveidos par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu. Nodrošinās bērnu savlaicīgu diagnostiku, optimizēs zāļu cenas ar caurredzamiem iepirkumiem, pakāpeniski samazinās līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hronisku slimību pacientiem, piesaistīs mediķus novados ar mērķstipendijām un stiprinās paliatīvo un ilgstošās aprūpes pieejamību.
Avots ↗
Vide
Dabas politikā aizsargās mežus, ūdeņus, augsni un bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot birokrātisku aizliegumu politiku bez kompensācijām un saimnieciska līdzsvara.
Avots ↗
Ārpolitika
Iestāsies par stipru Latviju stiprā NATO un ES ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem, kā arī aktīvāk izmantos ES brīvās tirdzniecības līgumus eksporta palielināšanai.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 2026-07-23 | Precizē Starptautisko skolu likumu, paplašinot to starptautiskās izglītības programmu loku, ko starptautiskā skola drīkst īstenot, tostarp citu ES un NATO dalībvalstu, Eiropas skolu un Starptautiskā bakalaurāta organizācijas atzītās programmas. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Paredz veselības informācijas sistēmā apstrādāt datus par bērnu attīstības vajadzībām, lai atbalstītu vienotās risku analīzes sistēmas darbību un informāciju nodotu statistikas iestādei. Saistīts ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības un Vispārējās izglītības likumos. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Nosaka, ka pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta bērniem no piecu gadu vecuma, precizē speciālo vajadzību definīciju un papildina likumu ar regulējumu par speciālās izglītības nodrošināšanu izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Precizē bērnu vienlīdzīgas tiesības uz izglītību un attīstības izvērtējumu, paplašinot izvērtējuma vecumu (līdz sešu gadu vecumam), un ievieš jaunu vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Civillikumā uzsver dzīvnieka īpašo dabu, nosakot, ka civiltiesiskajās attiecībās piemērojamais regulējums interpretējams kopsakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma labturības principiem, vienlaikus saglabājot Civillikuma normu piemērošanu īpašuma, valdījuma, saistību un mantojuma tiesībās. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Papildina Personu apliecinošu dokumentu likuma 16. pantu ar pamatu anulēt personu apliecinošu vai pagaidu ceļošanas dokumentu, ja izmeklēšanas iestāde saņēmusi informāciju par lēmumu izsludināt dokumenta turētāju meklēšanā kriminālprocesā. Saistīts ar grozījumu Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (1332/Lp14). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Paredz, ka kvalificēta elektroniskās identifikācijas līdzekļa darbība tiek apturēta vai izbeigta, ja no tiesas, prokuratūras vai izmeklēšanas iestādes saņemta informācija, ka persona kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto un ir izsludināta meklēšanā. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Vairāku frakciju deputātu (Mieriņas, Burova, Līdakas, Rokpeļņa, Grasberga, Mūrnieces, Čudara, Ceļapītera) iesniegti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā; pirmajā lasījumā noraidīti (2 par, 14 pret, 52 atturas) par labu alternatīvajam likumprojektam 1457/Lp14. | 1 | 1 | 9 |
| 2026-07-23 | Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegts grozījums Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, virzīts steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā pieņemts ar koalīcijas balsīm (58 par, 27 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ievieš ES Zaļā pārkārtošanās akta un Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasības: aizstāj patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām šādai reklāmai un ļauj par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu atkarībā no pārkāpuma būtiskuma. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā, virzīts steidzamības kārtībā; otrajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (82 par). | 11 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Paplašina to personu loku, kurām piešķirams politiski represētās personas statuss, papildinot likuma 2. un 3. pantu ar jaunām kategorijām un precizējot statusa piešķiršanas kārtību komunistiskā un nacistiskā režīma upuriem. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai, vienlaikus visā likumā aizstājot atsauces uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar Latvijas Banku. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (47 par, 25 pret). | 11 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā, virzīts steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (85 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Civilprocesa likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (50 par, 25 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, virzīts steidzamības kārtībā; otrajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (85 par). | 11 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Precizē kārtību, kādā prokuratūra pārbauda Latvijas Nacionālā arhīva lietas par personām, kuras padomju okupācijas laikā nepamatoti ievietotas psihiatriskajās iestādēs, un reabilitē visus, kas atbilst likuma kritērijiem. Atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Privāto pensiju fondu likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (49 par, 25 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, virzīts steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (85 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (48 par, 25 pret). | 11 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums Černobiļas AES avārijas seku likvidētāju un cietušo sociālās aizsardzības likumā, virzīts steidzamības kārtībā; otrajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (84 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Reklāmas likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (50 par, 24 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Papildina Administratīvo sodu likumu ar jaunu 11.1 pantu, nosakot administratīvo atbildību par pret personu vērstu agresīvu uzvedību un paredzot naudas sodus fiziskām un juridiskām personām. Deputātu iesniegts, atbildīgā ir Juridiskā komisija. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums Černobiļas AES avārijas seku likvidētāju un cietušo sociālās aizsardzības likumā, virzīts steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (83 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (48 par, 25 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (50 par, 25 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts alternatīvs grozījums likumā “Par valsts pensijām” (alternatīva 1369/Lp14), virzīts steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā vienbalsīgi pieņemts (84 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Stiprina lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju aizsardzību pret ekonomiski spēcīgāku mazumtirgotāju negodīgu praksi: ierobežo preču sortimenta vienpusēju grozīšanu un vienpusēju sankciju piemērošanu, ievieš piegādes prognozes definīciju un nosaka, ka samaksas termiņš par svaigiem dārzeņiem un ogām nedrīkst pārsniegt 20 dienas. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (50 par, 24 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Vairāku frakciju deputātu (Butāna, Vīksnas, Čakšas, Šuvajeva, Krištopana, Dineviča) iesniegti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”; pirmajā lasījumā noraidīti (1 par, 23 pret, 59 atturas) par labu alternatīvajam likumprojektam 1467/Lp14. | 0 | 2 | 9 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (51 par, 23 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums Ārstniecības likumā, virzīts steidzamības kārtībā; otrajā, galīgajā lasījumā pieņemts gandrīz vienbalsīgi (82 par, 1 atturas). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Deleģē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrācijas un reģistra uzturēšanas funkciju no Ekonomikas ministrijas nozares asociācijai (LANĪDA), nododot valsts pārvaldes uzdevumu, ko līdz šim manuāli veica ministrija. Ministru kabineta iesniegts. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (49 par, 21 pret). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts grozījums Ārstniecības likumā, virzīts steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā pieņemts gandrīz vienbalsīgi (82 par, 1 atturas). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (49 par, 20 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegti grozījumi Izglītības likumā, virzīti steidzamības kārtībā; otrajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņemti (86 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (45 par, 22 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegti grozījumi Izglītības likumā, virzīti steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā vienbalsīgi pieņemti (86 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ratificē Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu, apstiprinot grozījumus starptautiskā pasta sadarbības pamatdokumentā. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta (Finanšu ministrijas) iesniegti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ir daļa no koordinētas 13 likumprojektu paketes finanšu sektora patērētāju aizsardzības uzraudzības pārkārtošanai — patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā tiek nodotas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai. Pirmajā lasījumā Saeima tos atbalstīja (46 par, 21 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, virzīti steidzamības kārtībā; otrajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņemti (83 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ratificē Pasaules Pasta savienības Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu, ar ko Latvija apstiprina starptautiskā pasta finanšu pakalpojumu regulējuma grozījumus. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, virzīti steidzamības kārtībā; pirmajā lasījumā vienbalsīgi pieņemti (82 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | 11 deputātu iesniegts jauns Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums, kas izveido fondu Latvijas austrumu pierobežas (Latgales) sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un paredz valsts regulāru finansējumu tam. Finanšu ministrija norādīja uz budžeta seguma trūkumu atbalsta pasākumiem aptuveni 50 miljonu eiro gadā apmērā. Pirmajā lasījumā Saeima to atbalstīja vienbalsīgi (73 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Papildina Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu ar regulējumu, kas aizliedz pasākuma organizatoram uzsākt un uzliek pienākumu pārtraukt publisku pasākumu, ja gaisa telpas apdraudējuma gadījumā pasākuma norises vietā izsludināts agrīnais brīdinājums, kas rada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai un drošībai. Deputātu iesniegts, atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Ministru kabineta iesniegti grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā; balsojums par nodošanu komisijām, ko Saeima atbalstīja ar plašu vairākumu (80 par, 2 pret). | 13 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas ļauj ēkas, jaunbūves un dzīvokļu īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā uz strukturētu Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra datu pamata, tiesnesim atkārtoti nevērtējot pamatojuma dokumentus. Otrajā lasījumā Saeima tos atbalstīja vienbalsīgi (72 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegts grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas ļauj būvi ierakstīt zemesgrāmatā uz strukturētu Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra datu pamata pēc Valsts zemes dienesta paziņojuma par reģistrāciju; tas ir daļa no vienotā būves reģistrācijas procesa. Otrajā lasījumā Saeima to atbalstīja vienbalsīgi (70 par). | 12 | 0 | 0 |
| 2026-07-23 | Papildina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ar nacionālu importa aizliegumu atsevišķām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības precēm (piemēram, grāmatām, apģērbam, rotaļlietām, sporta precēm), deleģējot Ministru kabinetam noteikt konkrētos preču kodus; aizliegums iecerēts kā papildu drošības un signālpolitikas solis ekonomisko saišu saraušanai ar agresorvalstīm un darbojas līdz 2027. gada 1. jūlijam ar ikgadēju pārvērtēšanu. | 13 | 0 | 0 |
spriedze
2026-07-25
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) prasa atklātību par Tet un LMT kapitāla daļu iegādi no Telia: premjers Andris Kulbergs runājot par jau norunātu cenu, taču nenosaucot ne summu, ne iemeslu, kāpēc valstij šīs daļas būtu jāpērk. Pūce norāda, ka Kulbergs šajā jautājumā turpinot Evikas Siliņas pieeju.
Avots ↗
uzbrukums
2026-07-25
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Alvis Hermanis (MMN) vērtē premjeru Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) kā runātāju bez darbiem — pielīdzina viņu Briškenam un apgalvo, ka četros mēnešos paveikts nekas. Blakus ierakstā viņš uzskaita, ko MMN šajā laikā būtu darījusi: atvērusi budžetu, samazinājusi izdevumus vismaz par 850 miljoniem, likvidējusi Sabiedrības integrācijas fondu un Civildienesta likumu.
Avots ↗
spriedze
2026-07-24
Ainārs Šlesers → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) aicina premjeru Andri Kulbergu izslēgt Jauno Vienotību no valdības. Viņš apgalvo, ka LPV jau iepriekš aicinājusi veidot valdību bez tās un ka koalīcijas partneris ierobežo premjera rīcības brīvību.
Avots ↗
spriedze
2026-07-24
Andris Kulbergs → Evika Siliņa
Tieslietas
Premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) paziņo, ka Apvienotais saraksts vērsīsies Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt, vai Evikas Siliņas valdība kokrūpnieku atbalsta lēmumos nav pārkāpusi savas pilnvaras. Tajā pašā dienā viņš vērsies arī Ģenerālprokuratūrā par amatpersonu rīcību airBaltic lietā. Evika Siliņa šajā dienā publiski neizsakās.
Avots ↗
spriedze
2026-07-23
Atis Švinka → Andris Kulbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Atis Švinka (Progresīvie) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) neprecīzajiem un maldinošajiem komentāriem Telia–Tet/LMT darījumā, norādot, ka Valainim bija tikai saprašanās memoranda līdzparaksta mandāts, nevis tiesības lemt par darījuma cenu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-23
Andrejs Judins → Andris Kulbergs
Tieslietas
Andrejs Judins (JV) publiski nosoda premjera Andra Kulberga (AS) attieksmi pret tiesu varu kokrūpnieku lietā un pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas Prokuratūras likuma 19. panta kārtībā.
Avots ↗
spriedze
2026-07-23
Kārlis Seržants → Evika Siliņa
Tieslietas
Kārlis Seržants (AS) aicina premjeru Kulbergu oficiāli saukt pie atbildības astoņus bijušos Vienotības Ministru kabineta locekļus, tostarp ekspremjeri Eviku Siliņu (JV), kā nelikumīga lēmuma pieņēmējus kokrūpnieku lietā ar 50 miljonu eiro zaudējumiem.
Avots ↗
spriedze
2026-07-23
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Andris Šuvajevs (Progresīvie) apstrīd, ka valdība būtu devusi ekonomikas ministram Valainim mandātu vienoties par Tet/LMT pārdošanas cenu, un aicina premjeru Andri Kulbergu (AS) publiskot pilnu dokumentu; Kulbergs atbild, ka mandātu 2025. gada jūlijā deva valdība ar Progresīvo līdzdalību, un pārmet partijai nezinīšu tēlošanu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-22
Inese Lībiņa-Egnere → Andris Kulbergs
Tieslietas
Inese Lībiņa-Egnere (JV) publiski iebilst premjera Andra Kulberga (AS) nostājai kokrūpnieku lietā — viņa uzskata, ka par prettiesisku atzītais atbalsta lēmums valdībai ir jāatceļ un jāprasa izmaksāto līdzekļu atgriešana, kamēr premjers apgalvo, ka izpildītu lēmumu atcelt nevar. Koalīcijas iekšēja plaisa starp JV un premjeru.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-21
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Tieslietas
Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-21
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Korupcija un KNAB
Andris Šuvajevs (Progresīvie) apsūdz Andra Kulberga (AS) valdību kokrūpnieku afēras piesegšanā un aicina piedzīt 50 miljonus eiro no uzņēmumiem, kas izlobēja prettiesisku atbalstu; atgādina, ka Kulbergs pats februārī notikušo saucis par korupciju.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-21
Raivis Zeltīts → Andris Kulbergs
Imigrācija
Raivis Zeltīts (ASL) kritizē Andra Kulberga (AS) valdības deklarācijas nostāju par kontrolētu imigrācijas pieaugumu, atsaucoties uz PMLP datiem par imigrāciju no Indijas un Uzbekistānas, un sola ASL detalizētu imigrācijas samazināšanas plānu.
Avots ↗
uzbrukums
2026-07-18
Lato Lapsa → Andris Kulbergs
Korupcija un KNAB
Lato Lapsa apsūdz premjeru Andri Kulbergu noklusēšanā saistībā ar unikālā Auto Union auto darījumu — apgalvo, ka par oriģināla atdošanu vāciešiem bija atbildīgs Viktors Kulbergs un ka darījuma finansiālā puse nav atklāta. Žurnālista caurspīdības prasība premjeram.
Avots ↗
spriedze
2026-07-17
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Andris Šuvajevs (Progresīvie) kritizē Andra Kulberga vadītās konservatīvās koalīcijas dienas kārtību kā vērstu pret pilsonisko sabiedrību un akadēmisko brīvību, pārmetot, ka lielie jautājumi — airBaltic, Rail Baltica, budžets — paliek malā. Opozīcijas spiediens uz valdības prioritātēm.
Avots ↗
spriedze
2026-07-16
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Andris Šuvajevs (Progresīvie) pieprasa pārbaudes par Krievijas miljardiera Pjotra Avena iespējamiem centieniem ietekmēt valdību sankciju lietā — Progresīvie nosūtījuši vēstuli iekšlietu ministram Dombravam un premjeram Kulbergam ar prasību rīkoties. Šuvajevs atgādina, ka skaidrojumus prasījis jau pirms gada, vēl esot koalīcijā, un toreizējā premjere un iekšlietu ministrs, viņaprāt, tikai atrunājušies. Opozīcijas spiediens uz valdību sankciju izpildes uzraudzības jautājumā.
Avots ↗
spriedze
2026-07-15
Reinis Pozņaks → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Reinis Pozņaks (Apvienotais saraksts) iebilst premjera Andra Kulberga (arī Apvienotais saraksts) šaurajam NVO ieguldījuma raksturojumam Ukrainas atbalstā — norāda, ka likumiem būtu jāļauj nevalstiskajām organizācijām vākt un tērēt līdzekļus valsts labā, tostarp apgādājot zemessardzi. Iekšpartijas viedokļu atšķirība plašākajā NVO finansējuma pārvērtēšanā.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-15
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Rail Baltica
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) pauž skepsi par jaunā premjera Andra Kulberga komunikāciju par Rail Baltica — apšauba solītos "iepriekš neredzētos risinājumus" un aicina uz konkrētu rīcības plānu. Turpina Pūces kritiku par premjera vadības stilu.
Avots ↗
spriedze
2026-07-13
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Juris Pūce (PRO) kritizē premjeru Andri Kulbergu par vadības stilu — uzskata, ka arī jaunais premjers sevi definējis kā ministru uzraugu, nevis komandas biedru. Izteikums pausts saistībā ar debatēm par valdības rīcības plāna sākotnējā varianta finansiālo neīstenojamību.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-11
Ansis Pūpols → Māris Kučinskis
Budžets un finanses
Ansis Pūpols pieprasa finanšu ministram Mārim Kučinskim atklāt, cik un kuras valsts iestādes samaksājušas festivāla LAMPA rīkotājiem.
Avots ↗
uzbrukums
2026-07-11
Matīss Žuravļevs → Edvards Smiltēns
Kultūra
Matīss Žuravļevs asi kritizē Edvardu Smiltēnu par sarunu festivāla LAMPA apmeklēšanu, nodēvējot to par liberāļu un galēji kreiso pasākumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-10
Rihards Kols → Reinis Pozņaks
Digitālā politika
EP balsojumā par tā dēvēto "Chat Control" regulējumu abi Latvijas deputāti nonāk pretējās pusēs: Kols (NA) balso pret regulējuma virzīšanu steidzamības kārtībā un kritizē pašu pieeju, kamēr Pozņaks (AS) atbalsta brīvprātīgās skenēšanas režīma pagarināšanu uz diviem gadiem. Vienojošais punkts — abi iebilst pret obligātu šifrētās saziņas skenēšanu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-04
Ainārs Šlesers → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Ainārs Šlesers (LPV) priekšvēlēšanu aicinājumā pretstata sevi premjeram Andrim Kulbergam (AS) — aicina 3. oktobrī balsot par sevi kā nākamo premjeru.
Avots ↗
atbalsts
2026-07-02
Aivis Ceriņš → Jānis Dombrava
Imigrācija
Aivis Ceriņš (AS) pauž atbalstu iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) rīcībai — reidiem patvēruma meklētāju centros, nodēvējot līdzšinējo kārtību par "progresīvo ielaistuvi".
Avots ↗
spriedze
2026-06-11
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
2026-06-11: Pretējas pozīcijas par Valsts civildienesta likuma grozīšanu: Andris Kulbergs (AS) apņemas grozīt likumu, lai krīzes apstākļos Valsts kancelejas vadītāju varētu iecelt bez konkursa, bet Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilst pret koalīcijas steigu mainīt likumu vienas situācijas dēļ — šobrīd neesot ne krīzes, ne ilgstoši neaizpildītas vakances.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-06-10
Ainars Mielavs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."
Avots ↗
spriedze
2026-06-09
Andris Kulbergs → Andris Sprūds
Droni
2026-06-09: Pretēji redzējumi par dronu pārtveršanas taktiku pēc Krievijas drona notriekšanas Latvijas gaisa telpā: Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzskata, ka regulāra dronu notriekšana ar iznīcinātājiem nav racionāls ilgtermiņa risinājums un liek uzsvaru uz Ukrainas pretdronu pieredzes pārņemšanu, savukārt Andris Sprūds (Progresīvie) NATO iznīcinātāju izmantošanu vērtē kā šobrīd operatīvāko un efektīvāko pārtveršanas veidu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-05-29
Dāvis Mārtiņš Daugavietis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Daugavietis (JV) balsoja pret Kulberga valdības apstiprināšanu, norādot, ka sirdsapziņa neļāva atbalstīt veidu, kā jaunā valdība tika veidota. Vienīgais JV frakcijas deputāts, kurš balsoja "pret".
Avots ↗
spriedze
2026-05-17
Elīna Treija → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Treija (NA) reaģējot uz Kulberga nominēšanu premjera amatā 16.05 aicina nekavējoši rotēt visu ministriju galvenās amatpersonas — tieša pretsignāls Kulberga publiski paustajam "strādātāju" kritērijam, ka jaunajā valdībā varētu turpināt strādāt esošie ministri, kuri ir gatavi strādāt vasarā.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-05-17
Inese Lībiņa-Egnere → Edvards Smiltēns
Koalīcija un partijas
Lībiņa-Egnere (JV) TV24 raidījumā publiski uzsver JV pretenzijas uz vietu jaunajā Kulberga valdībā kā lielākajai Saeimas frakcijai un nenoraida iespēju, ka Siliņa varētu būt premjeres kandidāte — counter Smiltēna 14.05 nostājai, kura JV iesaisti pakļāva Siliņas nomaiņas nosacījumam (lai gan 15.05 jau atvēra plašāku partneru loku).
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-05-17
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Baško (MMN) X-pavedienā iezīmē ideoloģisku noraidījumu Kulberga "strādātāju kabineta" tehnokrātiskajam vēstījumam, argumentējot, ka politiskās partijas uzdevums nav piedāvāt "labākos" risinājumus visām problēmām, bet gan piedāvāt paredzamai ideoloģijai atbilstošus risinājumus — netiešs MMN apliecinājums, ka tehnokrātiska valdība bez ideoloģiska pamata partijas neatbalstīs.
Avots ↗
Atbilde ↗