Galvenais
- Graudu tranzīts — no strupceļa uz tarifu: valdība apstiprina paātrinātu dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzītam. Kulbergs (AS, Ministru prezidents) saka, ka maksa var stāties spēkā triju nedēļu laikā, «LatRailNet» tiks aicināts to piemērot 300 % apmērā, un tranzīta graudiem paredzēta fiziska pārbaude; Kozlovskis (JV, satiksmes ministrs) pieļauj kravu pircēju tiesvedības, bet uzskata šo ceļu par efektīvāko un runās ar Lietuvu un Igauniju; Dombrava (NA, iekšlietu ministrs) uzskata, ka jāizmanto visas iespējas Krievijas ietekmes mazināšanai, arī biznesā.
- Deputātu kompensācijas nonāk Juridiskajā komisijā: Judins (JV, komisijas priekšsēdētājs) transporta un mājokļa īres kompensāciju sistēmu sauc par nesaglabājamu esošajā veidā un aicina ierobežot kompensācijas deputātiem ar mājokli Rīgā; Švinka (PRO) tās segtu no partiju valsts finansējuma; Krištopans (LPV) kompensāciju vietā liktu lielāku atalgojumu; Kūtris (ZZS) aizstāv sistēmas pamatmērķi un aicina izvairīties no krasām izmaiņām.
- Degviela un gāzes apgāde: Šlesers (LPV) aicina Kulbergu samazināt degvielas akcīzi; Vītols (Finanšu ministra biroja ekonomists) ZZS solījumu «nomest» PVN degvielai sauc par pretlikumīgu Eiropas Savienībā; Kulbergs (AS, Ministru prezidents) par Inčukalna krātuvi uzsver, ka tirgus pats to nepiepildīs un valsts uzdevums ir nepieļaut ziemas apgādes risku.
- JV pret koalīciju ar Šleseru: Jurēvics (JV) LTV raidījumā «Partija fokusā» paziņo, ka JV bloķēs koalīciju, ja kāds to mēģinās veidot ar Šleseru, un šādai valdībai būs opozīcijā; Šlesers (LPV) nākamajā dienā raksta, ka «vecās Vienotības» vienīgais piedāvājums ir «pret Šleseru», un prognozē, ka 3. oktobrī tā paliks zem 5 %.
- Valodas norma pēc Satversmes tiesas sprieduma: Saeimas komisija precizē sabiedrisko mediju normu par raidījumiem mazākumtautību valodās — Lībiņa-Egnere (JV, komisijas priekšsēdētāja) uzsver, ka robeža jānovelk likumdevējam un šī ir pēdējā iespēja šai Saeimai spriedumu izpildīt; Eglīts (NA) — viena valsts, viena valoda; Šmits (ārpus frakcijām) — katra atkāpe rada uztraukumu; Puntulis (NA, kultūras ministrs) atzīmē, ka tajā pašā dienā spēkā stājas patērētāju tiesību grozījumi par saziņu valsts valodā.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 3 | Degviela un enerģētika, Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | 3 | Imigrācija, Valsts pārvalde, Ukraina un Krievija |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | 3 | Transports, Ukraina un Krievija, airBaltic |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | 2 | Ukraina un Krievija |
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | 2 | Imigrācija, Valsts pārvalde |
| Atis Švinka | Progresīvie | 2 | Veselības aprūpe, Valsts pārvalde |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | 2 | Droni, Ukraina un Krievija |
Galvenās tēmas
Valsts pārvalde (9 pozīcijas)
No KNAB secinājumiem uz komisijas darbu pie kompensāciju sistēmas · 15.09.2026
25. augusta piezīme fiksēja KNAB secinājumu par kompensāciju kritērijiem; 15. septembrī Juridiskā komisija vērtē sistēmas maiņu, un priekšlikumi atšķiras arī koalīcijas iekšienē. Pozīcijas:
- Andrejs Judins (JV, komisijas priekšsēdētājs) — sistēma nav saglabājama; ierobežot kompensācijas deputātiem ar mājokli Rīgā
- Atis Švinka (PRO) — kompensācijas segt no partiju valsts finansējuma
- Skaidrīte Ābrama (ārpus frakcijām) — sistēma neloģiska, pieļauj nesamērīgus tēriņus
- Gunārs Kūtris (ZZS) — mērķis ir vienlīdzīgas iespējas reģionu deputātiem, bez krasām izmaiņām
- Kristaps Krištopans (LPV) — kompensāciju vietā lielāks atalgojums
- Agnese Krasta (JV) — līdzīgas sistēmas ir citās valstīs, tai jābūt samērīgai
Priekšlikumi jāiesniedz līdz 21. septembrim; Judins pieļauj, ka šī Saeima var nepagūt.
Ārpus kompensāciju debatēm Kučinskis (AS, finanšu ministrs) paziņo, ka pēc viņa ierosinājuma no 2027. gada tiks publiskota informācija par publisko iestāžu iepirkumiem neatkarīgi no summas, bet Dombrava (NA, iekšlietu ministrs) aicina vienkāršot mazvērtīgu zemes gabalu atsavināšanu austrumu pierobežā robežas izbūvei.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Reaģējot uz tvītā nenosauktu kontekstu («šeit»), uzskata, ka ir iespēja automatizēt komunikāciju un noteiktos jautājumos arī lēmumu pieņemšanu, juridiski sarežģītākos gadījumos cilvēku atstājot uzrauga lomā;norāda, ka privātos uzņēmumos tā samazinātos štata vietas, bet «šeit» neviens «neies samazināt savu elektorātu». | x.com |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Norāda, ka pēc viņa ierosinājuma nolemts no 2027. gada publiskot informāciju par valsts un citu publisko iestāžu veiktajiem iepirkumiem neatkarīgi no darījuma vai līguma summas;uzskata, ka atklātība veicina atbildīgu saimniekošanu un mazina nelietderīgu tēriņu risku. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka jāmaina birokrātiskā kārtība, kādā valsts atsavina nelielas vērtības zemes gabalus Latvijas austrumu pierobežā patrulēšanas joslu paplašināšanai un robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei: uzmērīšanas, vērtēšanas un citas procedūras valstij var izmaksāt tūkstošus, kamēr īpašniekam atlīdzība ir 22 eiro, un tas kavē robežas izbūvi;Ministru kabineta sēdē aicinājis Tieslietu un Finanšu ministriju izvērtēt, kuras procedūras patiešām nepieciešamas, ja zemes vērtība ir neliela un starp valsti un īpašnieku nav strīda. | x.com |
| Andrejs Judins | Jaunā Vienotība | Uzskata, ka pašreizējā Saeimas deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju sistēma nav saglabājama esošajā veidā — pēc viņa teiktā, kompensāciju apjoms nav samērīgs un atsevišķas likumā paredzētās iespējas tiek izmantotas negodprātīgi;uzskata, ka ar likumu būtu jāierobežo gadījumi, kad deputāts var pretendēt uz kompensācijām, lai gan viņam Rīgā pieder dzīvojamā platība, un aicina deputātus līdz nākamās nedēļas sākumam formulēt konceptuālus priekšlikumus par tālāko rīcību. | leta.lv |
| Skaidrīte Ābrama | Juridiskās komisijas un tās apakškomisijas kopsēdē par Saeimas deputātu transporta un mājokļa īres kompensācijām pauž pārliecību, ka pašreizējā sistēma ir neloģiska un pieļauj nesamērīgus tēriņus;kritizē iespēju kompensēt luksusa klases mājokļu īri un apšauba nepieciešamību segt izdevumus par privātā transporta izmantošanu Rīgā;uzskata, ka būtu jānosaka divi koeficienti (viens — par dzīvojamās telpas vai viesnīcas īri un transportu) un minimālais attālums, no kura būtu tiesības pretendēt uz kompensācijām. | lsm.lv | |
| Agnese Krasta | Jaunā Vienotība | Juridiskās komisijas un tās apakškomisijas kopsēdē par Saeimas deputātu kompensācijām norāda, ka līdzīgas kompensāciju sistēmas pastāv arī citās valstīs, jo deputātiem no reģioniem, pildot parlamenta pienākumus, objektīvi rodas papildu izdevumi;vienlaikus uzsver, ka sistēmai jābūt samērīgai un jāizslēdz negodprātīgas rīcības iespējas. | leta.lv |
| Atis Švinka | Progresīvie | Juridiskās komisijas un tās apakškomisijas kopsēdē ierosina Saeimas deputātu dzīvošanas un transporta kompensāciju izdevumus segt no partijām piešķirtā valsts finansējuma — partijas uzņemtos filtru un kontroli, KNAB mājaslapā varētu publicēt, kurš deputāts un cik saņem, un sabiedrība nemaksātu dubultā, jo tā jau samaksājusi caur valsts finansējumu partijām. | lsm.lv |
| Gunārs Kūtris | Zaļo un Zemnieku savienība | Juridiskās komisijas un tās apakškomisijas kopsēdē aizstāv Saeimas deputātu kompensāciju sistēmu, norādot, ka tās pamatmērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas strādāt parlamentā deputātiem no visiem Latvijas reģioniem;atzīst, ka var diskutēt par kompensāciju apmēru un negodprātīgas rīcības novēršanu, tomēr aicina izvairīties no pārlieku krasām izmaiņām. | lsm.lv |
| Kristaps Krištopans | Latvija Pirmajā Vietā | Juridiskās komisijas un tās apakškomisijas kopsēdē vērtē, ka Saeimas deputātiem no reģioniem kompensāciju vietā varētu noteikt lielāku atalgojumu, ļaujot pašiem lemt, kā izmantot piešķirtos līdzekļus, — viņaprāt, tas mazinātu birokrātiju un administratīvo slogu. | lsm.lv |
Degviela un enerģētika (5 pozīcijas)
No atlikta lēmuma uz nodokļu solījumu strīdu · 15.09.2026
14. septembra piezīme fiksēja, ka koalīcija lēmumu par degvielas cenām atliek; 15. septembrī Ekonomikas ministrija lēš PVN samazinājuma efektu ap 15 centiem litrā, Finanšu ministrija — ka tas būtu pretrunā ES PVN direktīvai. Pozīcijas:
- Ainārs Šlesers (LPV) — aicina premjeru samazināt degvielas akcīzi
- Guntars Vītols (Finanšu ministra biroja ekonomists) — ZZS solījums «nomest» PVN degvielai ir pretlikumīgs, Polijai un Spānijai par to sākta pārkāpuma procedūra
- Andris Kulbergs (AS, premjers) — tirgus pats Inčukalna krātuvi nepiepildīs, valsts uzdevums ir nepieļaut ziemas apgādes risku
- Gints Aizupietis (MMN) — ar datiem apšauba savas partijas tēzi, ka HES un TEC nosedz patēriņu
Nodokļu solījumus degvielai tagad mēra pret ES noteikumiem.
ZZS politiķi par Vītola kritizēto PVN solījumu dienas materiālos paši nerunā — aprēķinu publisko Ekonomikas ministrija, un koalīcijas pusē par degvielu izsakās tikai Kulbergs, turklāt par krātuvi, ne par nodokļiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Gints Aizupietis | MMN | Atbildē kontam @partijaMMN apšauba, ka HES un TEC nosedz visu elektroenerģijas patēriņu: uz papīra jauda ir 2 600 MW, taču 2025. gadā Daugavas HES strādāja ar aptuveni 21 % noslodzi (2 882 GWh, jo trūka ūdens), TEC — ar aptuveni 17 % (1 587 GWh, jo gāze bija dārgāka par importu), un 2025. gada 2. ceturksnī vietējā ražošana sedza tikai 81 % patēriņa (avoti: Latvenergo, SPRK). | x.com |
| Gints Aizupietis | MMN | Atbildē kontam @partijaMMN iebilst pret uzskatu, ka vējš Latvijā ir nelietderīgs: 2026. gada janvārī saule deva 8 GWh, vējš 21 GWh, bet gāzes TEC 534 GWh no importētas gāzes, un ar tikai 137 MW jaudu vējš 2024. gadā saražoja 276 GWh (aptuveni 23 % noslodze);uzskata, ka problēma nav vējš, bet tas, cik maz vēja jaudu ir uzbūvēts (avoti: AST, CSP). | x.com |
| Ainārs Šlesers | Latvija Pirmajā Vietā | Aicina premjeru Kulbergu samazināt degvielas akcīzes nodokli, lai samazinātu degvielas cenu. | x.com |
| Guntars Vītols | Kritizē ZZS priekšvēlēšanu solījumu «nomest» PVN degvielai — to raksturo kā priekšvēlēšanu histērijā izteiktu piedāvājumu, kas esot pretlikumīgs, — un norāda, ka samazināt PVN degvielai Eiropas Savienībā nedrīkst: kad Polija un Spānija to mēģinājušas, pret tām uzreiz sākta fiskālā pārkāpuma procedūra;piebilst, ka šāds solis izjauktu jebkādu budžetu pat tad, ja valsts turpinātu maksimāli aizņemties. | x.com | |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Ierakstā par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi uzsver, ka valsts uzdevums ir nepieļaut, ka īstermiņa komerciālais aprēķins apdraud enerģētisko drošību ziemā, jo tirgus pats krātuvi nepiepildīs, ja tirgotājam gāzes iepirkšana, transportēšana un uzglabāšana nav ekonomiski izdevīga;par nākamo uzdevumu nosauc patiesi vienotu reģionālo gāzes tirgu, kurā gāze no Klaipēdas vai Inkoo bez mākslīgiem tarifu šķēršļiem nonāk Inčukalnā un pie patērētājiem visā reģionā, norādot, ka Lietuva vienotajai tarifu zonai vēl nav pilnībā pievienojusies un Polijas tarifi sadārdzina gāzes kustību uz pārējo Eiropu;brīdina, ka bez stratēģiskām izmaiņām enerģētikas politikā attiecībā uz gāzes patēriņu un infrastruktūras izmantošanu pārvades tarifs turpinās kāpt, un Inčukalnu vērtē kā Latvijas stratēģisku priekšrocību un Baltijas un Somijas reģiona kritiski svarīgu enerģētiskās drošības infrastruktūru. | x.com |
Ukraina un Krievija (6 pozīcijas)
No iestrēguša lēmuma uz pieņemtu instrumentu · 15.09.2026
14. septembra piezīme fiksēja, ka koalīcija par graudu tranzītu vienoties nespēj; 15. septembrī valdība apstiprina paātrinātu infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzītam līdz 31. decembrim. Pozīcijas:
- Andris Kulbergs (AS, premjers) — maksa var stāties spēkā triju nedēļu laikā, «LatRailNet» aicinās piemērot 300 %; tranzīta graudiem fiziska pārbaude
- Rihards Kozlovskis (JV, satiksmes ministrs) — pieļauj kravu pircēju tiesvedības, bet uzskata to par efektīvāko ceļu; pārrunās ar Lietuvu un Igauniju
- Jānis Dombrava (NA, iekšlietu ministrs) — jāizmanto visas iespējas Krievijas ietekmes mazināšanai, arī biznesā
- Rihards Kols (NA, EP deputāts) — sankcijas nevar kļūt par bartera jautājumu
Koalīcijas izvēlētais instruments ir tarifs, nevis NA rosinātais pilnīgais aizliegums.
Ārpus tranzīta jautājuma Braže (JV, ārlietu ministre) pauž solidaritāti ar Dāniju pēc Krievijas reakcijas uz pārlidojumu, bet Kols (NA, EP deputāts) Eiropas Parlamentā min 189 Krievijas uzbrukumus Eiropai kopš 2022. gada un iebilst pret vārdu «hibrīduzbrukumi».
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Pauž Latvijas pilnīgu solidaritāti ar sabiedroto Dāniju pēc Krievijas reakcijas uz rutīnas pārlidojumu, ko viņa raksturo kā neapdomīgu un eskalējošu, un uzskata, ka Krievijas agresīvā rīcība grauj visas Eiropas drošību. | x.com |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | Par valdības apstiprināto paātrināto dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzītam pieļauj, ka kravu pircēji varētu sākt tiesvedības par šādu maksas palielinājumu, taču uzskata to par efektīvāko risinājumu politiskā mērķa sasniegšanai;plāno jautājumu pārrunāt arī ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, jo tad šāds risinājums būs efektīvāks. | tvnet.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Francijas prasību izslēgt Krievijas oligarhu Usmanovu no ES sankciju saraksta nosauc par visai negaidītu un uzskata, ka sankcijas nevar kļūt par bartera jautājumu. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Eiropas Parlamenta debatēs par hibrīduzbrukumiem ES dalībvalstīm norāda, ka kopš 2022. gada notikuši 189 Krievijas uzbrukumi Eiropai, un uzskata, ka tie saucami par uzbrukumiem, nevis «hibrīduzbrukumiem»;kā šā gada piemērus min raķetes pret Vācijas apakšstaciju, aizdedzinātas rūpnīcas Bulgārijā un Igaunijā, uzspridzinātu rūpnīcu pie Romas un sprāgstvielas uz Leipcigas skrejceļa;apgalvo, ka Eiropa ir pakļauta uzbrukumam. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Pēc valdības sēdes par paātrinātu infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzītam uzsver, ka tūlītējs lēmums bija svarīgs, jo Krievijas graudi caur ostām plūst tieši tagad;paaugstinātā maksa ātrākajā variantā var stāties spēkā triju nedēļu laikā, «LatRailNet» tiks aicināts to piemērot 300 % apmērā, un Eiropas normatīvi to pieļaujot;tranzīta graudiem paredzēta fiziska pārbaude (līgums ar Anglijas laboratoriju, piesaistīti Ukrainas eksperti);Latvija palīdzēs arī Ukrainas graudu eksportam caur Latvijas ostām, ja atrisinās transportēšanu, bet prioritāte ir Latvijas zemnieku graudi;nenoliedz, ka pavadzīmes var viltot, taču uzskata, ka kravas varot izsekot. | tvnet.lv |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Pēc valdības sēdes (LETA pārstāstā) uzskata, ka jāizmanto visas iespējas, lai samazinātu Krievijas ietekmi Latvijā, tostarp biznesa sfērā, un norāda, ka viņa kolēģi Saeimā piedāvājuši risinājumus tirdzniecības apturēšanai ar Krievijas graudiem;par slēgtajā sēdes daļā skatīto Iekšlietu ministrijas ziņojumu par graudu tranzītu detaļas neatklāj, norādot, ka runa bijusi par algoritmiem, kā Nodokļu un muitas policija rīkotos ar šīm kravām, ja tiktu konstatēta sankcijām pakļauto preču vešana. | tvnet.lv |
Valodu politika (5 pozīcijas)
Valodas prasība vienā dienā divos likumos un vēlēšanu debatēs · 15.09.2026
Saeimas komisija pēc Satversmes tiesas sprieduma precizē sabiedrisko mediju normu par mazākumtautību valodām, stājas spēkā patērētāju tiesību grozījumi par valsts valodu, un ASL kampaņas kartītē no TV24 debatēm atgriežas krievu skolu jautājums. Pozīcijas:
- Inese Lībiņa-Egnere (JV, komisijas priekšsēdētāja) — vārds «informācija» ir plaši interpretējams, robeža jānovelk likumdevējam; pēdējā iespēja šai Saeimai izpildīt spriedumu
- Didzis Šmits (ārpus frakcijām) — sabiedriskais medijs gadiem ignorējis Satversmi, atkāpe rada uztraukumu
- Jānis Eglīts (NA) — viena valsts, viena valoda, informācija tikai vienā valodā
- Nauris Puntulis (NA, kultūras ministrs) — spēkā viņa virzītie grozījumi par saziņu ar patērētājiem valsts valodā
- Dace Lindberga (ASL) — «krievu skolas jums būs Maskavā»
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Nauris Puntulis | Nacionālā apvienība | Uzsver, ka 15. septembrī stājas spēkā viņa Saeimā virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka komunikācija ar patērētājiem turpmāk notiek valsts valodā, un norāda, ka līdz šim likums par to stingri neiestājās. | x.com |
| Dace Lindberga | Austošā Saule Latvijai | TV24 debatēs «Cīņa par Latviju» ar saukli «krievu skolas jums būs Maskavā!» noraida krievu skolas Latvijā. | x.com |
| Inese Lībiņa-Egnere | Jaunā Vienotība | Kā Saeimas komisijas priekšsēdētāja, apspriežot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu par raidījumiem mazākumtautību valodās dezinformācijas atspēkošanai, norāda, ka arī vārds «informācija» ir plaši interpretējams (latviski var nozīmēt arī «ziņas»), tāpēc, ja deputātiem ir šaubas, komisijai tas jākonkretizē pašai, lai robežšķirtni novilktu likumdevējs un nepaliktu vietas interpretācijai — nevis neuzticības dēļ sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai vai SEPLP un NEPLP labajiem nodomiem;vairākkārt uzsver, ka šī ir pēdējā iespēja šai Saeimai izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par valodas lietojumu sabiedriskajā medijā. | lsm.lv |
| Didzis Šmits | Saeimas komisijas sēdē par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu, kas ļauj sabiedriskajam medijam mazākumtautību valodās atspēkot konkrētu maldīgu informāciju, pamato vārda «konkrētu» nozīmi normā: uzskata, ka Latvijas sabiedriskais medijs gadiem ignorējis Satversmē rakstīto un likumdevēja gribu un tikai Satversmes tiesas spriedums to piespiedis kaut ko mainīt, tāpēc katra atkāpe atpakaļ rada pamatotu uztraukumu, ka tiek mēģināts atstāt vaļā durvis vēl plašākai interpretācijai. | lsm.lv | |
| Jānis Eglīts | Nacionālā apvienība | Saeimas komisijas sēdē par sabiedriskā medija raidījumiem mazākumtautību valodās uzskata, ka cilvēkus, kuri dzīvo citā informatīvajā telpā, ar citu saturu pārvilināt nav iespējams — to, viņaprāt, pierāda karš Ukrainā un aptaujas, kurās, neraugoties uz nemitīgi radīto saturu krievu valodā, nav būtiski mainījies to skaits, kuri Krieviju uzskata par neitrālu valsti;uzsver, ka šeit ir viena valsts, nevis divas, un būs viena valoda, un informācija tiks sniegta tikai vienā valodā. | lsm.lv |
Imigrācija (2 pozīcijas)
Imigrācijas tēma dienā iet divos līmeņos — valdības kalendārs un priekšvēlēšanu retorika. Dombrava (NA, iekšlietu ministrs) fiksē, ka Iekšlietu ministrija ierobežošanas plānu piedāvāja skatīt jau 15. septembrī, un prasa, lai Kulbergs (AS, Ministru prezidents) turētos pie solījuma to skatīt 22. septembrī. Velps (ASL) no ārpusparlamenta pozīcijas līdzšinējām Saeimas partijām pārmet pārāk dāsnu pilsonības piešķiršanu un aicina balsot par 12. sarakstu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Uzskata, ka līdzšinējās Saeimas partijas «pārāk dāsni» piešķīrušas Latvijas pilsonību ārzemniekiem par «īpašiem nopelniem» un ka nevienam ārzemniekam nekad nebūs patiesi svarīgi saglabāt latvisku Latviju, latviešu valodu un kultūru; apgalvo, ka esošo Saeimas partiju vadībā Latvijā ieplūduši un turpinās ieplūst tūkstošiem trešo valstu imigrantu, kuriem šīs partijas ar laiku būs «spiestas» piešķirt pilsonību un balsstiesības, un ka apturēt imigrāciju no trešajām valstīm piedāvā vienīgi «Austošā Saule Latvijai»; aicina balsot par 12. sarakstu. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Norāda, ka Iekšlietu ministrija jau iepriekšējā nedēļā piedāvāja visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu izskatīt 15. septembra Ministru kabineta sēdē, un uzstāj, lai premjers turētos pie solījuma plānu izskatīt 22. septembra sēdē;uzskata, ka Latvijai jārīkojas, lai aizvērtu shēmas, caur kurām Latvijā tiek legalizēti imigranti. | x.com |
Veselības aprūpe (3 pozīcijas)
Trīs pozīcijas trijos dažādos veselības aprūpes slāņos, bez tiešas sadursmes. Bērziņš (ZZS, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs) pamato reformu, kas trīs klīniskās universitātes slimnīcas pārveidotu par atvasinātām publiskām personām. Švinka (PRO) prasa ģimenes ārstu paaudžu nomaiņas plānu reģioniem vismaz desmit gadiem. Patmalnieks (JV) vīriešu dzīves ilgumu skaidro kā sabiedrības kultūras jautājumu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Norāda, ka Latvijā vīriešu sagaidāmais dzīves ilgums ir zemāks nekā Meksikā un viszemākais OECD valstu vidū, un uzskata, ka tas ir sabiedrības kultūras jautājums — tas, kādu vīriešu dzīvesveidu sabiedrība uzskata par pieņemamu. | x.com |
| Andris Bērziņš | Zaļo un Zemnieku savienība | Par komisijas galīgajam lasījumam virzīto reformu, kas Paula Stradiņa, Rīgas Austrumu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas no kapitālsabiedrībām pārveidotu par atvasinātām publiskām personām, kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka šīs slimnīcas pilda valsts deleģētas funkcijas (augstākās sarežģītības ārstniecība, gatavība krīzēm, jauno ārstu sagatavošana), un uzskata, ka reformas rezultātā varētu izveidot stabilāku un pacientu vajadzībām atbilstošāku sistēmu, vienlaikus stiprinot ārstniecības, izglītības un zinātnes kvalitāti;norāda, ka reforma patlaban attieksies tikai uz trim klīniskajām universitāšu slimnīcām un nemainīs citu ārstniecības iestāžu juridisko statusu vai finansēšanas modeli. | diena.lv |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka ģimenes ārstu pieejamībai reģionos jākļūst par valsts prioritāti: 470 no 1455 ģimenes ārstiem Latvijā ir vecāki par 65 gadiem, un pieejamību nedrīkst balstīt cerībā, ka ārsts pirms pensijas pats atradīs pēcteci;aicina izstrādāt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņas plānu vismaz desmit gadiem ar pārskatu, kurās pašvaldībās un kad draud prakšu slēgšana, risinājumā ietverot rezidentu sagatavošanu, finansējumu prakšu pārņemšanai, savstarpēji pārnesamas pašvaldību stipendijas, mājokļu pieejamību un atbalstu ārsta komandas izveidei, kā arī paplašināt esošās valsts atbalsta programmas ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai reģionos. | x.com |
Aizsardzība un drošība (3 pozīcijas)
Drošības tēma dienā ir noturība trīs mērogos — Eiropas, Baltijas un pašvaldības. Kulbergs (AS, Ministru prezidents) Eiropas Arktikas samitā Somijā uzskata, ka Arktiku un Austrumu flangu nevar skatīt kā divus atsevišķus reģionus, un Latvijas vārdā kopā ar 12 partnervalstīm pievienojas paziņojumam par ES iesaistes stiprināšanu Arktikā. Ašeradens (JV) kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs pēc augusta vētras aicina domāt par sakaru noturības punktiem un no Satiksmes ministrijas gaida risinājumu par «Starlink». Ratnieks (NA) pēc tikšanās ar Igaunijas pašvaldībām norāda uz Rātsnama patvertnes aprīkojumu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Pēc tikšanās Rīgas domē ar Igaunijas pašvaldību vadītājiem un krīžu pārvaldības speciālistiem uzskata, ka Baltijas valstu sadarbība civilās aizsardzības jomā ir būtiska kopējai noturībai un iedzīvotāju drošībai, jo krīzes nepazīst pašvaldību vai valstu robežas;norāda, ka Rīgas pašvaldība ir aprīkojusi patvertni zem Rātsnama ar saliekamajām gultām, ģeneratoru un sakaru sistēmām. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Eiropas Arktikas samitā Somijā uzsver, ka notikumi Arktikā tieši ietekmē visas Eiropas drošību un ka, pieaugot pasaules lielvaru konkurencei, Eiropai jābūt vienotākai un gatavai aizsargāt savas intereses;uzskata, ka Arktiku un Austrumu flangu nevar skatīt kā divus atsevišķus reģionus, jo drošība ir savstarpēji saistīta, un ka ciešāka Eiropas valstu sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos ir būtiska gan Arktikas, gan visas Eiropas noturībai;Latvijas vārdā kopā ar 12 partnervalstīm pievienojas samita kopīgajam paziņojumam, kas aicina ES stiprināt stratēģisko un proaktīvo iesaisti Arktikā, palielinot investīcijas drošībā, militārajā mobilitātē, pārrobežu savienojamībā un kritiskajā infrastruktūrā. | tvnet.lv |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | Kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs, apspriežot sakaru noturību pēc augusta vētras, norāda, ka būtu jārēķinās ar to, kam jānotiek tālāk, kad vētras laikā mobilie telefoni pēc divām stundām pārstāj darboties (viesabonēšana un citi risinājumi), un aicina visiem kopā domāt par noturības punktiem — kā vienu no idejām min degvielas uzpildes stacijas ar autonomu enerģijas apgādi un «Starlink» satelīta pieslēgumu, kur iedzīvotājs varētu sazvanīt tuviniekus vai dienestus un iegādāties nepieciešamo;no Satiksmes ministrijas sagaida dziļāku risinājumu attiecībā uz «Starlink». | lsm.lv |
Transports (2 pozīcijas)
Rīt, 16. septembrī, gaidāma reģionālo autobusu pārvadātāju protesta akcija, un abas pozīcijas ir par gatavību tai. Kozlovskis (JV, satiksmes ministrs) uzskata, ka nozarei būtu piešķirams papildu finansējums un ikgadējā līgumu indeksācija no nākamā gada, bet izšķiršanos starp esošā tīkla saglabāšanu un citādu risinājumu atstāj valdības ziņā. Kleinbergs (PRO, Rīgas mērs) aicina Pierīgas pašvaldības laikus informēt Rīgu un piedāvā trūkstošos pārvadājumus ierobežotā apjomā segt ar «Rīgas satiksmes» autobusiem.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | Par reģionālo autobusu pārvadātāju prasībām norāda, ka papildu finansējums nozarei būtu piešķirams un ikgadējā līgumu indeksācija ieviešama no nākamā gada, vienlaikus norādot, ka varētu domāt par maršrutu tīkla efektivizāciju pieejamā finansējuma ietvaros;uzsver, ka izšķiršanās — saglabāt esošo tīklu un sistēmu, piešķirot papildu līdzekļus, vai, ja naudas paliek tikpat, risināt citādi — būs valdības ziņā. | lsm.lv |
| Viesturs Kleinbergs | Progresīvie | Saistībā ar 16. septembrī gaidāmo reģionālo autobusu pārvadātāju protesta akciju aicina Pierīgas pašvaldības savlaicīgi informēt Rīgu par iespējamām grūtībām, ar kurām varētu saskarties iedzīvotāji;norāda, ka trūkstošos pārvadājumus ierobežotā apjomā būtu iespējams nodrošināt ar «Rīgas satiksmes» autobusiem, un Rīgas gatavību palīdzēt saista ar Autotransporta direkcijas atsaucību un operatīvu saskaņošanu ar «Rīgas satiksmi». | x.com |
Pārējās tēmas (16 pozīcijas 14 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Edmunds Jurēvics | Jaunā Vienotība | Koalīcija un partijas | Raidījumā «Partija fokusā» paziņo, ka JV bloķēs koalīciju, ja kāds mēģinās to veidot ar Šleseru, un šādai valdībai būs opozīcijā;vienlaikus pauž pārliecību, ka Latvijas sabiedrības vairākums atbalstīs eiropeiskus un patriotiskus spēkus, lai šāda koalīcija nebūtu jāveido. | x.com |
| Jurģis Liepnieks | Droni | Norāda, ka Lietuvā drona (viņaprāt, iespējams, krievu un, iespējams, ceļā uz Hesu) notriekšanai atkal izmantots NATO iznīcinātājs, kas, pēc viņa vērtējuma, nozīmē, ka vismaz Lietuva vēl aizvien nav gatava aizsargāt sevi pret droniem;uzskata, ka iznīcinātāji nekādā veidā nav ilgtspējīgs risinājums, uz kuru varētu paļauties. | x.com | |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Droni | Pateicas Itālijas sabiedrotajiem par Baltijas debesu aizsardzību, notriecot dronu virs Lietuvas, un vērtē, ka NATO Baltijas pretgaisa aizsardzības misija darbojas;uzsver, ka NATO ir aizsardzības alianse. | x.com |
| Ināra Mūrniece | Nacionālā apvienība | Sociālā politika | Pārstāvot Nacionālo apvienību «Sieviešu sadarbības tīkla» sarunā, nosauc drošību un demogrāfiju par galvenajām prioritātēm un iestājas par NA ģimeņu atbalsta paketi: bērna kopšanas pabalstu 600 eiro apmērā ar ikgadēju indeksāciju, ģimenes valsts pabalsta palielināšanu (100 eiro par vienu bērnu, 300 eiro par diviem, 600 eiro par trim un vairāk bērniem), bezmaksas veselības aprūpi visiem bērniem, vismaz vienu siltu maltīti dienā skolās un bērnudārzos, pieejamu mājokli jaunajām ģimenēm un tēva lomas stiprināšanu;neatbalsta visiem vienādu neapliekamo minimumu — tam jābūt lielākam ģimenēm ar bērniem — un nevienlīdzības veidošanos pārmet Siliņas vadītajai valdībai. | x.com |
| Latvijas Banka | Budžets un finanses | Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa norāda, ka eirozonas ekonomika turas labāk, nekā gaidīts, bet cerības uz drīzu energoresursu cenu normalizēšanos kļūst par arvien nedrošāku pamatu monetārajai politikai un inflācijas atgriešanās pie 2 % mērķa būs lēnāka, nekā iepriekš cerēts;līdzšinējā nelielā energoresursu cenu kāpuma ietekme uz citām cenām vēl neļauj secināt, ka tā arī turpmāk paliks neliela. Latvijas Bankas analītiķis Armands Pogulis uzskata, ka vienu EURIBOR likmju līmeni, pie kura būtu sagaidāma izaugsmes apstāšanās, nosaukt nav iespējams, un ka transporta un uzglabāšanas nozare ir viena no visjūtīgākajām pret procentu likmju pārmaiņām, kurai tradicionāli seko nekustamā īpašuma nozare. | diena.lv | |
| Ainārs Šlesers | Latvija Pirmajā Vietā | Vēlēšanas | Apgalvo, ka «vecās Vienotības» vienīgais piedāvājums Saeimas vēlēšanās ir «pret Šleseru»;pārmet Vienotībai un Progresīvajiem, ka tās Rail Baltica projektā būvējušas, viņa vārdiem, «zelta pāļus» un «zelta monstrus» pie lidostas, tērējušas naudu «pa labi un pa kreisi» un ar savu darbību novedušas airBaltic līdz bankrotam;prognozē, ka 3. oktobrī vēlētāji atstās «veco Vienotību» zem 5 %. | x.com |
| Jāzeps Baško | MMN | Vēlēšanas | Atbildē lietotājam par tvītā nenosauktu ar vēlēšanām saistītu iniciatīvu apgalvo, ka tāda iniciatīva tikai vāc balsis vēlēšanu uzvarētājiem, un aicina balsot par 2. sarakstu «Mēs mainām noteikumus» — par tiem, kas ar atdoto balsi kaut ko izdarīs, lai nākamreiz varētu balsot par cilvēkiem. | x.com |
| Rihards Kozlovskis | Jaunā Vienotība | airBaltic | LTV «Rīta Panorāmā» norāda, ka deviņus mēnešus ilgās «airBaltic» restrukturizācijas galvenais mērķis būs stabilizēt uzņēmuma finanšu struktūru, vienoties ar galvenajiem kreditoriem un pierādīt tā spēju patstāvīgi pelnīt, un ka paralēli tiks turpināts darbs pie investoru piesaistes. | x.com |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | ES politika | Atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ziņojumu par eiro globālo lomu, ko sagatavojis deputāts Rasmuss Andresens (Rasmus Andresen), kā nozīmīgu ieguldījumu debatēs par eiro lomas stiprināšanu ģeopolitisku nemieru un tehnoloģisku satricinājumu laikā, un uzsver, ka rīkoties jāsāk tagad. | x.com |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | Izglītība | Pamato valdībā 15. septembrī apstiprinātos noteikumu grozījumus, ar kuriem skolām un pirmsskolām līdzšinējo 22 izglītības statistikas tabulu vietā būs jāaizpilda trīs: uzskata, ka valsts nedrīkst prasīt datus, kas jau ir tās rīcībā un sistēmās, un ka izglītības iestāžu galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, nevis tērēt laiku atskaišu dublēšanai un datu pārrakstīšanai;pēc viņas teiktā, šis solis būtiski atslogo skolu vadību un skolotājus. | la.lv |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Lauksaimniecība | Novēl zivsaimniecības nozarei izdošanos «vismaz uz 100 %» un nosauc nozares stratēģijas mērķus par ambicioziem: zivju apstrādes nozarē līdz 2034. gadam sasniegt līdz 500 milj. eiro apgrozījumu gadā ar 90 % eksporta īpatsvaru, bet zvejniecībā par 30 % palielināt pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto. | x.com |
| Filips Rajevskis | Sabiedriskie mediji | Uzskata, ka degradācija medijos ir redzama, un jautājumu, vai to arī turpmāk tādā pašā veidā un apjomā finansēt no nodokļu maksātāju naudas, adresē premjeram un politiskajai videi. | x.com | |
| Atis Labucis | Jaunā Vienotība | Vide | Uzskata, ka dabas aizsardzības lēmumiem jābalstās datos un vienādos principos pļavā, mežā un jūrā, nevis situatīvi mainot zinātnisko datu, sabiedrības interešu un politisko apsvērumu svaru;jautā, vai ir atbildīgi izslēgt zālāju biotopus no Natura 2000 saraksta (viņaprāt, visticamāk, pašvaldību iebildumu dēļ), ja zinātniskais izvērtējums un Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūra norāda uz aizsardzības nepietiekamību;par jūras teritoriju «Selga uz rietumiem no Tūjas» iebilst, ka ar upes nēģa klātbūtni vien nepietiek — jāparāda teritorijas nozīme populācijas saglabāšanā;uzskata, ka ar spēcīgu zinātnisku pamatojumu jābūt iespējai mainīt aizsargājamo teritoriju robežas, un ka politisks lēmums, kas atšķiras no zinātniskā vērtējuma, jānosauc par politisku. | jauns.lv |
| Jānis Patmalnieks | Jaunā Vienotība | Digitālā politika | Uzskata, ka mākslīgā intelekta pielietošanai politikā vajadzētu būt robežām: par kādu publiskotu politisku tekstu norāda, ka tas ir pilnīgs, nerediģēts MI produkts;neiebilst pret MI izmantošanu un sauc to par labu rīku, taču, viņaprāt, nekritiski pasniegt šādu tekstu vēlētājiem kā pašu rakstīto nav pieņemami. | x.com |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Kultūra | Parakstījis sadarbības memorandu ar Valsts valodas centru un Latvijas Universitāti (arī tās Lībiešu institūtu) par Uļi Kīnkamega balvas izveidi, ar ko katru gadu Lībiešu mantojuma dienā (pirmo reizi — 2027. gadā) godinās cilvēkus par paliekošu ieguldījumu lībiešu valodas, kultūras, identitātes un tiesību stiprināšanā;uzskata, ka lībiešu mantojuma kopēju darbs pelnījis valsts atzinību, un uzsver, ka lībieši ir Latvijas pirmiedzīvotāji un viena no valsts pamattautām, kuru valodai un kultūrai jādzīvo arī nākamajās paaudzēs. | x.com |
| Edvards Ratnieks | Nacionālā apvienība | Pilsētvide | Pēc oficiālās peldsezonas beigām uzskata par svarīgu, lai rudens un ziemas peldētājiem Rīgas peldvietās būtu pieejama pamatinfrastruktūra un regulāra informācija par ūdens kvalitāti, jo arvien vairāk cilvēku peldas arī rudenī un ziemā;vienlaikus aicina ziemas peldētājus nepārvērtēt savus spēkus, izvēlēties drošas peldvietas un īpaši aukstā laikā ūdenī nedoties vienatnē. | nra.lv |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 33 | JV, NA, AS, ZZS | Kulbergs (3), Dombrava (3), Kozlovskis (3) | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde, Aizsardzība un drošība |
| Opozīcija | 6 | PRO, LPV | Šlesers (2), Švinka (2), Krištopans (1) | Valsts pārvalde, Transports, Degviela un enerģētika |
| Bez Saeimas frakcijas | 6 | ASL, MMN | Velps (2), Aizupietis (2), Lindberga (1) | Degviela un enerģētika, Imigrācija, Valsts pārvalde |
| Bezpartejiskie | 2 | — | Šmits (1), Ābrama (1) | Valsts pārvalde, Valodu politika |
| Neitrāli | 4 | — | Rajevskis (1), Vītols (1), Liepnieks (1) | Sabiedriskie mediji, Droni, Budžets un finanses |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Koalīcija dienā šķiras pa jautājumiem: kompensāciju sistēmu Judins (JV) sauc par nesaglabājamu, kamēr Kūtris (ZZS) aizstāv tās pamatmērķi, un graudu tranzītā valdība nonāk pie tarifa, ko Dombrava (NA) pavada ar atgādinājumu par kolēģu piedāvāto tirdzniecības apturēšanu. Opozīcija kopīgu pamatu neatrod — Švinka (PRO) kompensācijas segtu no partiju finansējuma, Krištopans (LPV) tās aizstātu ar lielāku algu, bet Stabilitātei! dienā pozīciju nav; ārpus Saeimas MMN nesaskaņa par enerģētikas datiem ir partijas iekšēja.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| spriedze | Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) | Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) | Koalīcija un partijas | Jurēvics (JV) LTV raidījumā «Partija fokusā» paziņo, ka JV bloķēs koalīciju, ja kāds mēģinās to veidot ar Šleseru, un šādai valdībai JV būs opozīcijā;Šlesers (LPV) nākamajā dienā raksta, ka «vecās Vienotības» vienīgais piedāvājums vēlēšanās ir «pret Šleseru», pārmet JV un Progresīvajiem Rail Baltica tēriņus un «airBaltic» novešanu līdz bankrotam un prognozē, ka 3. oktobrī JV paliks zem 5 %. | x.com |
| spriedze | Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Digitālā politika | Patmalnieks (JV) par kādu publicētu politisku tekstu raksta, ka tas ir «pilnīgs, nerediģēts MI produkts» un ka nekritiski pasniegt to vēlētājiem kā pašu rakstīto nav pieņemami;Ministru prezidents Kulbergs (AS) atbild, ka «viss ir manis rakstītais vārds vārdā» — labotas tikai gramatikas un stilistikas kļūdas, un valstu saīsinājumu vietā ielikti karodziņi. | x.com |
| spriedze | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Imigrācija | Iekšlietu ministrs Dombrava (NA) norāda, ka ministrija visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu piedāvāja izskatīt jau 15. septembra valdības sēdē, un uzstāj, lai Ministru prezidents Kulbergs (AS) turētos pie solījuma to skatīt 22. septembrī;Latvijai, viņaprāt, jāaizver shēmas, caur kurām tiek legalizēti imigranti. | x.com |
| spriedze | Gints Aizupietis (MMN) | Edvarts Krusts (MMN) | Degviela un enerģētika | Aizupietis (MMN) divās atbildēs partijas «Mēs mainām noteikumus» kontam, kas publicējis Krusta (MMN) video par vēja parku būvniecību, ar Latvenergo, SPRK un AST datiem apšauba, ka HES un TEC nosedz visu elektroenerģijas patēriņu (2025. gadā HES ~21 %, TEC ~17 % noslodze, 2. ceturksnī vietējā ražošana sedza 81 %), un iebilst pret uzskatu, ka vējš Latvijā ir nelietderīgs — problēma esot uzbūvēto vēja jaudu apjoms. | x.com |